Iespējams, publiski labi caurskatāma un no varas turētāju pozīcijas daļas Saeimā puses gluži vai bezkompromisa cīņa par obligātā elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK) kā sistēmas atcelšanu bija iecerēta kā viens no būtiskiem 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas pī-ār pasākumiem. Nu, vismaz ekonomikas ministra pārstāvētajai jaunajai vecajai partijai noteikti. Protams, arī abas pārējās pozīcijas interešu grupas tad varētu pasildīt rociņas pie uzvaras ugunskura. Taču fakti ir nepielūdzami — jā, cīņa ir notikusi un, iespējams, arī kādu laiku vēl turpināsies, taču pilnīgas uzvaras karā pret OIK tomēr nebūs. Nupat valdības darba grupas eksperti atzinuši — OIK sistēmu atcelt nav iespējams. Tāpēc, ka tas izraisītu tiesvedības ar simtiem miljonu zaudējumiem, ko valstij nāktos maksāt subsidētās elektrības ražotājiem.

Mūsu upes izžūst.

Mūsu vīri gļēvi.

Sarkstiet, mūsu mazi dēli,

Senis nesarkst tēvi.

(Vizma Belševica)

Brīvdienas ir dienas bez steigas un ar lielu baudīšanu. Bieži mēģinu izbraukt no pilsētas un doties dziļāk dabā, bet, protams, ir nedēļas, kad nākas palikt pilsētā. Šādās reizēs no karstuma veldzēties es dodos pastaigā gar Gauju. Prieks, ka aizvien vairāk gar upi tiek veidotas mūsdienīgas atpūtas vietas un vide kļūst sakārtotāka — ir jaunas sēdvietas, kur atsēsties un ļauties nesteidzīgam mirklim.

Skolas absolvēšana vienmēr asociējas ar pozitīvām emocijām — pucēšanās, skaistas, jaunas kleitas un uzvalki, ziedi. Radu un draugu mīļie sveicieni un dāvanas. Brīdis, kuru gribas iemūžināt, lai paliek atmiņā, un tad seko pirmie nopietnie lēmumi — vai studēt un ko?

«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»

Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.

Vasara ir karstākais darba laiks ceļu uzturētājiem: grants ceļu greiderēšana, bedrīšu lāpīšana un veselu posmu virsmas apstrāde asfaltbetona ceļiem, nogāžu pļaušana, autobusu pieturu tīrīšana... Vienvārdsakot — darbs dzen darbu! Liesma Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs Valmieras ceļu rajonā pabija nākamajā nedēļā pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa vizītes, par dažām šīs sezonas aktualitātēm un arī vienu pilnīgu jaunumu ceļu uzturēšanas tehnikas parkā pastāstīja Valmieras ceļu rajona direktors GUNTIS KARPS.

Nekas ar mums nenotiek nejauši. Šo atziņu pierāda arī garīgās skolotājas LĪGAS KOLNEJAS dzīves pieredze.

Maijā Zirgaudzētavas Kocēni kolektīvs pūta jau 18 svecītes savā jubilejas tortē. Par aktuālo zirgu staļļos stāsta uzņēmuma līdzīpašniece DACE STŪRE.

Šodien, kad jauniešus vilina arvien plašāks loks dažādu sporta veidu, joprojām ārpus konkurences savā ziņā ir jāšanas sports, jo tikai tajā jaunais cilvēks var apvienot divas savas kaislības — mīlestību pret dzīvniekiem un sportu. Zirgaudzētavā Kocēni jau trīs gadus ar šo sporta veidu nodarbojas septiņpadsmit gadus vecā Valmieras 2. vidusskolas audzēkne KARĪNA JEGOROVA.