23. aprīlī, atklājot dabaszinību nedēļu, Valmieras Viestura vidusskolā viesojās alpīnists un polārpētnieks Juris Ulmanis. Šī gada dabaszinību nedēļa Valmieras Viestura vidusskolā ir veltīta tēmai «Ūdens», tādēļ arī Jura Ulmaņa stāstījums bija par veikto slēpojumu pāri sniega un ledus zemei Grenlandei. Stāstu par ceļojumā piedzīvoto un gūtajām atziņām noklausījās vecāko klašu skolēni.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā Zemkopības ministrijā notika gadskārtējā Reģionālās preses diena. Tajā kā allaž visu ZM departamentu un ZM pakļautības dienestu vadītāji vai vadošie speciālisti runāja par savā sfērā un nozarē kopumā aktuālāko. Ar medijiem tikās arī zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS. Piedāvājam nelielu daļu no viņa sacītā.
Noslēdzies otrais tūrisma tehnoloģiju konkurss «Latvia Tours Traveltech», kurā uzvarēja Vidzemes Augstskolas (ViA) absolvents Uldis Žimants, kurš piedāvāja aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu ērti atrast un rezervēt vēlamo atpūtas veidu. Savukārt 3. vietu ieguva ViA students Dāvis Ābols ar ideju par mobilo lietotni «Laiks doties uz kalniem», kurā viegli iegūt vēlamo informāciju par kalniem ārzemēs.
Latvijas Skolu muzeju biedrības rīkotais konkurss «Manas skolas soma» noslēdzies. Tajā iesaistījās desmit skolas.
Patīkami apzināties, ka jaunos cilvēkos attīstās uzņēmēja gars. Četri jaunieši — Rūdolfs Ločmelis, Solvita Zelča, Keitija Elīza Sūna un Timotejs Mednis — aizrautīgi strādā «Unique Latvia», kas ir veiksmīgs skolēnu mācību uzņēmums (SMU). Viņi kopīgi ražo dažādus pārtikas produktus, kuru pamatā ir ķirbis.
Lai uzlabotu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas mācību vidi un pilnveidotu materiāli tehnisko bāzi, no 23. aprīļa skolā sākti pārbūves darbi.
Tartu Zinātnes centra AHHAA tūre «Zinātne uz riteņiem» 1. maijā viesosies koncertzālē «Valmiera». No plkst. 10.30 līdz 16.00 apmeklētāji varēs aplūkot dažādus eksponātus, baudīt zinātnes teātra priekšnesumus un piedalīties aizraujošās darbnīcās, tā gūstot jaunas un noderīgas zināšanas.
Saka, ka visizturīgākie tilti esot no tērauda, varot tos saliekt, bet tie nesalūst. Cilvēku nevar rūdīt ugunī, bet viņa izturības mērs aug mīlestībā. Nav nekā vieglāka kā bērnu mīlēt, un nav nekā smagāka, kā būt tam tiltam, kad kopā ar bērnu jāiet pāri upēm, aizām un bezdibenim. Nesalūstot.
Kamēr Latvijas tēla veidotāji prāto, kā svinēsim 18. novembri un ar kādiem paņēmieniem un veiksmes stāstiem atgriezt emigrējušos tautiešus dzimtenē, pirms dažām dienām redzētais sižets Latvijas TV liecina par pretējo, no simtgades eiforijas atgriežot skarbajā dzīves īstenībā. Pie tam nevis finansiālas grūtības, bet gan neticība, ka Latvijas politiķi tiešām grib sakārtot nodokļu sistēmu, izdangātos ceļus, mazināt rindas medicīnā un nodrošināt viņu bērniem dzīvi labā valstī, liek ģimenei kopā ar trim atvasēm pārcelties uz Angliju. Būvinženieris Māris, kurš aizbrauc pirmais, valsti sauc par valsts izstrādājumu, kas tikai ietīts spožā papīrā, jo oligarhu lieta un personāliju staigāšana no partijas uz partiju viņam liek domāt, ka politiķiem rūp nevis būvēt valsti, bet galvenokārt vīt politiskās intrigas, tāpēc arī grūtu sirdi izlēmuši — kamēr nekas nemainīsies, ģimene savu dzīvi saistīs ar Lielbritāniju, jo Brexit viņus nebiedē.
«Dakter, vai kaimiņiene varēs izņemt manas zāles, kad brauks uz pilsētu? Jā, varēs, lai ieiet aptiekā un paprasa!» Tas ir viens no dialogiem, kā veci cilvēki laukos un daudzi arī pilsētas ārstu praksēs risina jautājumu, kā viņi katru mēnesi tiks pie jaunās zāļu porcijas, zinot, ka līdz aptiekai ceļš ir par tālu.