«Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā!» Tā pirms dažiem gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Kopš šā gada oktobra Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Atjaunošanu 16. maijā sāka Valmieras būvfirma SIA «Ekers». Pa daļām vien 38 metru augstumā ir dabūtas 16 tonnas visdažādāko materiālu un konstrukciju. Un tā nu spožs tornis atkal lepni slejas debesīs, un ne viens vien Rūjienai piederīgais tepat Rūjas krastos vai arī kaut kur tālumā ar lepnumu tagad saka: Rūjienas baznīcai beidzot ir atdots tās tornis.

Par gada būtisku notikumu Beverīnas novadā daudzi uzskata to, ka bankrotējošā «Trikāta KS» īpašumā, ko izsolē nopirka brāļi KASPARS un ROLANDS PUTNIŅI, atkal ražo sieru. Ar oficiāli reģistrētu zīmolu «Trikātas pienotava» nu jau veikalu plauktos labi pamanāmā zilā iepakojumā redzami Trikātā saražotie Krievijas, Holandes, «Maasdamer» sieri, arī īpašais siers «Dor Blue».

Ar krietni vien gariem zobiem, tomēr gada nogalē Ekonomikas ministrija sākusi tīrīt savus Augeja staļļus — no obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK jau esošo un vēl tikai sacerējušos pelnītāju rindas. Publiskam nicinājumam ministrijā izveidotās Kontroles grupas atrasti un tautas nievām priekšā pasviesti uzreiz veseli trīs grēkāži — SIA E Strenči Strenčos, SIA Elektro Rīdzene Cēsu novadā un SIA Energo Fortis Līvānos. Šiem trim elektroenerģijas ražotājiem, kas savulaik saņēmuši OIK atļaujas, tās tagad anulētas. Ekonomikas ministrs šo faktu pasniedza ar zināmu pompu, tomēr ovācijām viņa vadītās ministrijas virzienā pagaidām nav iemesla: no 400 stacijām, kas patlaban darbojas Latvijā, par problemātiskām atzīta tikai desmitā daļa (39 vai 40), savukārt tikai divdesmitā daļa no tām jeb 20 elektrostacijas esot ar ļoti nopietnām nebūšanām, bet 7 no problēmstacijām pretendējot uz OIK atļaujas saglabāšanu.

Tik zīmīgi gadskārtējā pasākuma «Latvijas Lepnums 2017» svinīgās ceremonijas noslēgumā teica tās vadītājs TV 3 diktors Arnis Krauze. Labāk nepateiksi, jo tieši tādi — mīlestības, labestības un devīguma pilni — ir augstā titula saņēmēji, katrs savā nominācijā, katrs savā devumā līdzcilvēkiem un sabiedrībai kopumā. Ne velti par viņiem teica arī: Latvijas spogulis.

Ziemas saulgrieži šogad Latvijā tika sagaidīti 21. decembrī pl. 18:28

Pirmo reizi Ziemassvētku tirdziņā Vācijas pilsētā Hallē (Vestfālene) bija arī Valmieras stends. Rakstaini cimdi un zeķes visātrāk nonāca apmeklētāju iepirkumu maisiņos, slavēta tika mūspuses ēdienu un dzērienu garšas buķete. Un starp tirgošanos — sirsnīgas tikšanās ar cilvēkiem, kurus ar Latviju vieno īpaša saikne.

Bet eņģelis uz tiem sacīja: «Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks..» Lk.2, 10

Pāvests Leo I kādā no saviem Ziemsvētku sprediķiem raksta: «ļaujiet grēciniekiem priecāties, jo viņiem tiek piedošana dāvāta». Katra bērna piedzimšana ir liels prieks vecākiem. Pirmais elpas vilciens, pirmais smaids, prieks par pirmajiem vārdiem. Tomēr Ziemsvētku prieks ir īpašs, jo īpašs ir Bērns, kas piedzimis, tas ir Kristus Tas Kungs. «Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības», raksta Jēzus mīļais māceklis Jānis. Dievs top par cilvēku. Kaut mēs spētu tikai drupačas no šī priekpilnā notikuma savā dzīvē satvert, tad mēs būtu vislaimīgākie cilvēki.

Gausi gan, bet tomēr galu galā tie atnāca: gada nogalē mēs tiekam aplaimoti ar patīkamām ziņām gan par veiksmīgu ekonomikas attīstību līdz šim, gan par ļoti cerīgām prognozēm saredzamai nākotnei. Varbūt vēl īsti ne līdz galam mūsu prātos un instinktos, taču drūmie krīzes laiki ir palikuši pagātnē.

Kopš šā gada oktobra Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē kalpo mācītājs MODRIS ĪVĀNS. Skaitliski kuplajā draudzē tagad kalpo divi mācītāji: Edijs Kalekaurs ir virsmācītājs, bet Modris Īvāns — mācītājs.

Valmieras tehnikuma ikgadējā labdarības koncertā saziedoti 163 eiro Latvijas Radio 5 labdarības projektam «Salabo bērnību».