«Tas bija šī gada maijā. Biju iegājusi atpūsties, taču kaut kas man lika atkal iziet ārā. Lai arī kā negribējās, aizgāju līdz vārtiem. Skatos, mazs vāverēns pieķēries pie strazdu būra un nupat, nupat kritīs. Ar šausmām noskatījos, ka turpat zem koka skraida kaķis. Tiklīdz runci aiztriecu, tajā pašā brīdī vāverēns tiešām nokrita. Tūlīt iebāzu viņu azotē. Pēc brītiņa arī otrs vāverēns izkrita, aiz viņa trešais, tas gan ilgi pie būra karājās, ar kārti viņam palīdzēju tikt lejā. Domāju, vai tikai nav vēl kāds, tāpēc turpināju būrīti vērot. Un tiešām — parādījās vēl viena galviņa. Nu ko, zvanīju draudzenei, viņa atnāca ar savu mazmeitu, tā uzkāpa pa trepēm un izņēma arī ceturto vāverēnu.