Viena no jaunā gada pārmaiņām ir tā, ka no 1. janvāra ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Viens no jaunās likmes noteikšanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un tieši mūsu reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Ko rāda realitāte? Atbildi meklējot, «Liesma» apmeklēja vairākus veikalus, taču tikai vienā no tiem — veikalu tīkla SIA «Zaltes» veikalā «Vidzeme», kas atrodas Rūjienas centrā, — viss ir perfekti pārskatāms: katram produktam pievienotajā cenu zīmē ir gan vecā, gan arī jaunā cena.

Neapstrīdami — Savējā

Skolās iezvanīts ne tikai jaunais, 2018. gads, bet arī atbildīgais mācību gada otrais semestris. Jura Neikena Dikļu pamatskolas pedagogu kolektīvam ar dubultu atbildību — cieņpilni sevi jāapliecina skolas akreditācijas procesā.

Domās par jaunu darba cēlienu ir arī Dikļu skolas, Dikļu un Zilākalna pirmsskolas skolotāja un folkloras kopas Endzelīte vadītāja GUNTA ZVIRBULE, kuru kopā ar vairākiem novada cilvēkiem Latvijas valsts svētkos novada pašvaldība godināja ar Gada balvu 2017.

«Kas tur ko runāt, Guntiņa jau sen ir mūsējā, Savējā,» ne mirkli nešaubās aša Dikļu sieviņa, ar to nepārprotami liekot saprast — Savējais ir īpašs, neapstrīdams statuss.

Pēdējo piecu gadu laikā kopējais maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā reisu skaits pēdējos gados pat ir pieaudzis (2015. gadā to skaits bija 1129, bet 2016. gadā — 1142 reisi), bet pasažieru skaits 2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2016. gadā, samazinājies par 8%, savukārt 2016. gadā pārvadāto pasažieru skaits Vidzemes reģionā bija par 3% mazāks nekā 2015. gadā. Samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi, kā rezultātā nepieciešamo dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt šogad izdevumu apjoms palielināsies sakarā ar degvielas cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams un pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana.

Valsts gatava dot darbu ģimenēm, kuras grib mācīties, lai pēc pusgada tajās jau kā specializētajās audžuģimenēs savas mājas un vecākus atrastu bērni, kuri pašlaik dzīvo bērnunamos.

Eiropas Savienībā darbojas dienests «Eirobarometrs», kas aptaujās cenšas noskaidrot iedzīvotāju viedokli par dažādiem jautājumiem. Jau 45 gadus ilgā šī dienesta darbība ir pierādījusi, ka tā iegūtie rezultāti tik pietiekami precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, lai ar tiem rēķinātos gan bankas, gan uzņēmēji, gan arī valdības. Cerams, ka arī mūsējā, jo «Eirobarometra» aizvadītā gada nogalē veiktās aptaujas situāciju Latvijā nebūt nerāda tādā žilbinošā salūtu gaismā, kāda tā izskanēja gadumijas svētku uzrunās.

Mēs, latvieši, neesam pārāk lutināti ar kalendāra sarkanajiem datumiem, kas dod zaļo gaismu vispārējām dzīrēm. Būsim godīgi, ir tikai Jāņi un Jaunais gads, kuru tuvošanos gaidām ar detalizētu plānojumu — nu nevaram kādu no tiem nogulēt, jo nākamā iespēja būs tikai pēc pusgada.

Valmierā ir tradīcija sveikt pirmo jaunā gada bērniņu. Šoreiz tā ir Klaudija Lase. Mazā saņēmusi īpašas dāvanas un visa laba vēlējumus.

Dabas aizsardzības pārvalde gada pirmajā nedēļā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) organizēja kopīgu pasākumu Ķemeru un Gaujas nacionālo parku jaunajiem reindžeriem, kura laikā jaunieši arī sakopa vēsturisku ozolu aleju Valmieras pusē. Pasākumā jaunie reindžeri iepazina ne vien GNP kultūras vēsturi un vietējo uzņēmēju piedāvājumu, bet arī veica dabas saglabāšanai nozīmīgu darbu.

8. janvārī sasniegts Valmieras pašvaldības izaicinājuma «Ar Valmieras vārdu apkārt pasaulei» mērķis — kopīgi veikti 40000 kilometri, kas pielīdzināms ceļam apkārt zemeslodei. Valmieriešiem, izaicinājuma dalībniekiem skrienot, nūjojot, soļojot, slidojot un citādi sportiski aktīvi pārvietojoties, neizmantojot transportu, 40000 kilometrus izdevies «sakrāt» trīs mēnešos un divās dienās, ziņo pašvaldība.

Arī pēc gadumijas ziema nenāk un nenāk iekšā Latvijas plašumos, temperatūra vairāk turas plusos, nokrišņi līdz zemei lielākoties nonāk lietus veidā ar visām no tā izrietošajām sekām. Visā valsts teritorijā jaunā gada janvāra pirmajā nedēļā (un daudzviet valstī jau iepriekš — pērnā gada decembrī) uz grants seguma autoceļiem nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ bija iestājies šķīdonis. Piedevām vēl ilgstošu lietavu dēļ daudzās ūdenstilpēs šobrīd ir paaugstināts ūdens līmenis, kā rezultātā applūst lauki, kā arī plūdu dēļ slēgti jau vairāki valsts autoceļu posmi.