Artusam Kaimiņam iestājies nervozs laiks — viņa līdz šim neapstrīdētām pretenzijām uz parlamenta «galvenā āksta» slavu uzrodas iespējams konkurents. Diez vai Valdim Kalnozolam pietiks veselā saprāta un gribasspēka izbeigt latviešu jaunbagātnieka ieradumu uzvesties paštaisni un ārišķīgi.
Starp mums pārsvarā pieņemts, ka mīlestības diena ir 14. februāris, un tad jau mīlošs pāris viens otru cenšas kā iepriecināt — ar ziediem, dāvanām, kādu pārsteigumu. Manuprāt, ikvienam lielāks pārsteigums ir ikdiena, kad no mīļotā cilvēka sagaidi patīkamus vārdus, rīcību, kad ir kopīgi darāmi darbi. Jauki, ka iemīlējušies arī izveido ģimeni, kurā ir vecāki, bērni, nereti arī vecvecāki. Ģimene valstij ir ļoti svarīga sociālā grupa.
Vakar Valmieras 5. vidusskolas telpās atklāja stieņu parku — ielas vingrotāju sporta bāzi, kuru regulāri izmantot ziemā, sliktos laika apstākļos.
Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ir pagājis vairāk par gadu. Vai ir kas mainījies tavā amata situācijā vai dienesta pakāpē?
Joprojām esmu Valmieras iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, nu gan jau piekto gadu. Arī majora pakāpe ir tā pati. Vēl kāds laiciņš jānostrādā, tad varbūt tikšu arī pie augstākas.
Bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus, ja zobārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Zobārstu, kuri Valmierā savās praksēs pieņem mazos pacientus, ir visai daudz, taču arī pacientu rindas ir garas.
Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās SMU gadatirgos Tallinā un Gulbenē. Viens no viņiem — Minūtīte — pirmo reizi kā starptautiska projekta dalībnieks.
Pa Svētā Jēkaba ceļu (Camino de Santiago) ik gadu svētceļotāju pulki dodas uz iespējamo apustuļa Jēkaba atdusas vietu Spānijā, Santjago de Kompostelas katedrālē. Tas nav gluži ikdienišķs pārgājiens, ko vienvasar veica Valmieras integrētās bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja SVETLANA SPRŪŽA. Pa Svētā Jēkaba ceļu soļojuši simtiem tūkstošu cilvēku, arī latvieši, bet īpašu niansi piešķir fakts, ka trauslā Svetlana to izgāja vienatnē.
Viens no vērtīgākajiem Latvijas mitrājiem ir Ziemeļu purvi. Tie ir daļa no masīva, kas turpinās Igaunijā un veido pārrobežu mitrāju teritoriju (Ramsāres teritorija), kas hronoloģiski ir piektā šāda veida aizsargājamā teritorija pasaulē. Jau šāds fakts vien projekta «Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā» realizētājiem liek pastiprināti domāt, kā šos purvus pasargāt, lai cilvēku darbības rezultātā neturpinātos to degradācija, arī kā iespēju robežās atjaunot augsto purvu dabisko hidroloģisko režīmu.
Prioritāro mitrāju aizsardzības projektā kā Latvijā ļoti reti sastopams biotops «Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus» ir iekļauts arī no Valmieras netālu esošais dabas liegums «Raunas Staburags», kas atrodas Raunas upes ielejā. Vērtē, ka šī 17 metrus garā un 3,5 metrus augstā kaļķiežu krauja upes krastā veidojusies 8000 gadu laika periodā.
2. februārī — Murkšķa dienā — amerikāņu un patiesībā visas pasaules ļaužu uzmanība daudzu gadu garumā tika pievērsta Pensilvānijas leģendārajam murkšķim Filam, kuram piedēvētas spējas noteikt, kad iestāsies pavasaris. Ja, dzīvnieciņam no ziemas miega mostoties, tajā dienā saule nespīd un viņš savu ēnu neierauga, drīz pienākšot pavasaris.