Trešās atmodas laikā, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā jauns vēsturnieks, kurš ieinteresēts Valmieras noklusētās vēstures izpētē un popularizēšanā, tiku uzaicināts izteikt viedokli par tolaik daudzu prātus nodarbinošo domu — kā atbrīvoties no padomju okupācijas laika varas uzspiestajiem ielu nosaukumiem.
Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā 1964. gada maijā negaidīti notika direktoru maiņa. Georgu Lakuču pārcēla citā amatā citā uzņēmumā. Viņa vietā strādāt ieradās rīdzinieks Imants Lakšēvics, tekstilnieks no «Parīzes Komūnas», gadus 35 vecs.
Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.
Spožajā pavasara saulē miedzot acis, redzu, kā no daudzdzīvokļu mājas trešā stāva lodžijas sāniski lejup peld putekļu un gružu mākonis, jo sieviete sparīgi kaut ko purina.
Piektdien, 21. aprīlī, Valmieras novada fonds (VNF) rīkoja labdarības pasākumu «Labdarības kazino», uz kuru ieradās gan valmierieši, gan citi atbalstītāji, lai aizraujošās un azartiskās aktivitātēs varētu pavadīt vakaru, vienlaikus ziedojot VNF iedzīvotāju iniciatīvu konkursam «Sev, tev, novadam».
18. aprīlī Valmieras novadā darba vizītē ieradās ārkārtējā un pilnvarotā Čehijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā Jana Hinkova (Jana Hynková) un vēstnieces asistente Nadežda Kopoloveca.
Armandu dienā, kad saule vasarīgi sildīja un mudināja ļaudis doties dabā, ne viens vien valmierietis vispirms devās uz Vecpuišu parku, lai izbaudītu Pavasara tirdziņu.
Rūjienas bērnudārzu «Vārpiņa» bieži apmeklē viesi. To kā valsts līmeņa parauga cienīgu sasniegumu pirmsskolas izglītības jomā ar pamatotu lepnumu kādreizējā Rūjienas novada pašvaldība izrādīja gan ciemos atbraukušajiem izglītības darbiniekiem, gan arī citiem Latvijas un ārvalstu ciemiņiem.
Jau izsenis izglītība salīdzināta ar gaismu. Kādam tā ļauj atvērt ceļu uz labāku rītdienu, citam atrast spēku un apņēmību pašam sevī.
Nupat Latvijas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi 2022. gadā veiktās aptaujas rezultātus, kas liecina, ka grāmatas lasa puse (50,3%) Latvijas iedzīvotāju.