SynotTip futbola virslīgas dublieru čempionātā VALMIERA GLASS VIA-2 otrdien kluba bāzes laukumā atzina FK Ventspils tuvāko rezervju pārākumu — 1:2.

Lepojoties un slavējot izcilos sporta sasniegumus pēc Latvijas, Eiropas un pasaules BMX čempionātiem, BMX kluba «Tālava/VBSS» sportisti, treneri, atbalstītāji un vecāki pulcējās atpūtas kompleksā «Avoti». Oficiālajā pasākuma daļā klātesošos uzrunāja Olafs Lakučs, kurš uzsvēra, ka klubam ir ar ko lepoties, jo gūti panākumi visaugstākā mēroga sacensībās BMX riteņbraukšanā.

13. Saeimas vēlēšanu karuselis nupat tikai sācis pa īstam griezties. Vakar savu listi Vēlēšanu komisijā iesniedza pirmais kandidāts uz kaut kādu vietu skaitu no 100 Latvijas likumdevēja namā Jēkaba ielā. Zīmīgi, ka tā bija Jaunā konservatīvā partija (JKP) — jauns politiskais spēks, kura izredzes tikt Saeimā tiek vērtētas cerīgi, pat labāk nekā reorganizētajai Vienotībai, kurai laikam nāksies balansēt uz būt vai nebūt robežas. Tiesa, ar JKP vadošajām personālijām nav tik vienkārši.

Divpadsmito reizi Salacgrīvā norisinājās lielākais Baltijas mūzikas festivāls «Positivus». Ejot laikam līdzi, organizatori domā, kā piesaistīt skatītājus ar atpazīstamiem māksliniekiem, bet arī kā kļūt «zaļākam» un draudzīgākam tā viesiem.

Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) Unique Latvia komanda, kas ražo dažādus produktus no ķirbjiem, pagājušo nedēļu zināšanas guva Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņi startēja konkursā Start Strong, kurā piedalījās 30 labākie SMU no visas Latvijas. Tā ietvaros jaunieši apmeklēja dažādas meistarklases par biznesa attīstīšanu Rīgas Biznesa skolā un Swedbank galvenajā ēkā, SMU gadatirgos slepenie pircēji vērtēja jauniešu klientu apkalpošanas prasmes, kā rezultātā Unique Latvia komanda — Rūdolfs Ločmelis, Timotejs Mednis, Keitija Elīza Sūna, Solvita Zelča — un skolotāja Agita Šamšele  ieguva iespēju doties uz Sietlu Vašingtonas štatā.

Šodien ir Annas diena, kurā izsenis parāda godu un cieņu visām latviskā pavarda kūrējām, savas sētas kopējām. «Liesma» tādu satika Rūjienā — vienā no tās sakoptākajām mājām Aspazijas ielā. ANNA KAMPUSE, rūjieniešu saukta par Anneli, gandrīz trīsdesmit gadus bijusi vietējās grāmatnīcas pārdevēja, ilgi dziedājusi korī «Straume» un bijusi šā kolektīva dvēsele, joprojām ar skanīgo balsi kuplina Ķoņu pagasta folkloras kopu «Dzīne». Māte meitai, vecmāmiņa trim nu jau pieaugušiem mazdēliem un vecvecmāmiņa trim mazmazbērniem. Rūjienas patriote.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rūjienā — pilsētā, kur 1992. gadā atjaunotā zemnieku saimniecība «Liepkalni» savu darbību lauksaimnieciskajā ražošanā uzsāka ar graudkopību, kas jau pēc gada kļuva par pamatu uzņēmējdarbībai — maizes cepšanai, skaistos darba svētkos pulcējās SIA «Liepkalni». 1993. gadā jaunajā maiznīcā Rūjienā, Rīgas ielā 63, «Liepkalnu» saimnieks DAGNIS ČĀKURS darbu deva pieciem darbiniekiem, bet pašlaik visā Latvijā un Igaunijā pircēju popularitāti ieguvušais uzņēmums ir darba vieta 300 strādājošajiem.

Sākšu ar citātu: «Konkurences padomi pārsteidz, ka Latvijā, kur vairāk nekā 25 gadus darbojas brīvā tirgus ekonomika, ir akceptējams Ceļu satiksmes drošības direkcijas monopolstāvoklis un konkurences ierobežošana, tās četrām kapitālsabiedrībām nosakot ekskluzīvas darbības teritorijas un automātisku līgumu pagarināšanu, kas var būt par pamatu Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanai.»

Popularizējot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabas un kultūras vērtības un svinot tā dibināšanas 20. jubileju, 26. — 27. augustā norisināsies ZBR pirmās Ceļotāju dienas. Tās organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar ZBR teritorijas uzņēmējiem un pašvaldībām, aicinot ikvienu interesentu pārgājienos, velobraucienos, ūdenstūrisma aktivitātēs, ekskursijās un degustācijās iepazīt kopumā astoņus ZBR teritorijā esošos novadus: Alojas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Strenču un Valkas novadu.

18. jūnijā Edgars Egons Eiduks nelielā kompānijā nosvinējis savu 90. dzimšanas dienu. Viņš ir  joprojām vēl sprauns valmierietis, kurš savām acīm redzējis Valmieras attīstību vēl īstajos Ulmaņlaikos, pēc kara pats aktīvi piedalījies pilsētas dzīvē, kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākuma dažādos atbildīgos amatos strādājot: 1951. gadā, kad ievēlēts par kolhoznieku brīvprātīgās sporta biedrības Vārpa rajona priekšsēdētāju, pēc pāris gadiem iecelts par rajona plānu komisijas priekšsēdētāju, pēc pāris gadiem atpakaļ Vārpā, tur kādi četri gadi, tad piena kombināts un tad – Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, kurā valsts darbu viņš pabeidz 1988. gadā un sāk darbu kooperatīvā... Šodien tikai daži pieturas punkti Edgara Egona mūža ceļā.