SĀKOTIES Otrajam pasaules karam, 3772 ieslodzītos no Latvijas cietumiem aizved uz Krieviju. Viņu liktenis noprotams. Bet Baigais gads turpinās. Padomju drošības iestādes vēl paspēj aizturēt daudzus diversantus un kaitniekus. 1941. gada 27. jūnijā Rīgas Centrālcietuma pagalmā nošauj 62,  28. jūnija naktī vēl 36. Tādu atļauju dod Tautas komisārs Alfons Noviks. Vairums upuru no padomju Latvijas Valsts drošības komisāra Semjona Šustina saraksta ar viņa 1941. gada 26. jūnija rezolūciju: Ņemot vērā sociālo bīstamību, visus nošaut. Viņa paraksts. (Oriģināls Latvijas Okupācijas muzejā.) Nogalinātos aprok cietuma pagalmā. Vairāku vienīgais noziegums: Līgo svētku svinēšana. 1. jūlijā, kad Rīgā ir jau vācu armija, viņus izrok. Tiesu medicīnas ekspertīze konstatē, ka daudzi pirms nogalināšanas spīdzināti. Nošauto tautība: 79 latvieši, 7 krievi, 6 ebreji, 4 vācieši, 1 polis, 1 norvēģis, Vienu atrod vēlāk, tautība nezināma.

LĀSMA MEDNE ir absolvējusi Vidzemes Augstskolu un strādā veikalā-salonā «Kameja» par sabiedrisko attiecību speciālisti, kā arī nodarbojas ar mārketingu. Savus bērnības un skolas gadus pavadījusi Naukšēnu pusē, taču studiju laikā dzīvojusi nedaudz ārpus Valmieras — Lizdēnos. Studiju gados braukājot, viņai neesot sanācis tā pa īstam iepazīt Valmieru, taču nu jau vairākus mēnešus Lāsma sevi uzskata par pilntiesīgu valmierieti un dzīvo pilsētas centrā. Kā viņa pati atzīst, pa šo laiku viņa atklājusi sev daudz jauna par pilsētu un apskatījusi iepriekš nezināmas vietas.

Cildinās Gauju

1930. gads. Rīgas kinoteātra „Splendid Palace” īpašnieks Jemeļjanovs izsludina aktierfilmu scenāriju konkursu. No iesūtītajiem scenārijiem viņu ieinteresē tikai viens – par Gauju. Kinoscenārijs šķiet saistošs ne vien ar tematiku, bet arī daudzsološs finansiālajā ziņā. Trīs gadus vēlāk tiek panākta abpusēja vienošanās, ka filmas uzņemšanā piedalās režisors Kristaps Linde kopā ar Nacionālā teātra aktieriem.

Šīs vasaras dažādās satraukšanās  it sevišķi auto un moto braucējus ir papildinājusi vēl viena — pārvietojamā ātruma mērīšanas fotoradara parādīšanās Valmieras ielu malās. Tāds ne tik viegli pamanāms trijkājis viendien fiksē ātrbraucējus (pieļauju, ka vajadzētu fiksēt arī tos, kas brauc pārāk lēni un bremzē raitu satiksmi visā pilsētā) Rubenes ielā, Beātes ielā, tad jau Stacijas ielā un vēl citur. Pilsētā (ja vien nav īpašas zīmes) transports drīkst pārvietoties vien ar ātrumu 50 km/h, bet garākās un taisnākās ielās ne vienam vien tīk palaist straujāku riksi. Tā tas it īpaši ir ielās, kurās satiksmi regulē luksofori. Piemēram, Stacijas ielā ātrbraucējs, ticis pie zaļās gaismas pāri krustojumam ar Nākotnes ielu, pamana, ka priekšā zaļa uguntiņa vēl ir nākamajā krustojumā ar Brenguļu un Kauguru ielām. Tad nu, neskatoties pat uz to, ka  priekšā ir arī divas apzīmētas gājēju pārejas, tiek spiests pedālis grīdā, lai tikai pagūtu. Līdzīga joņošana, reizēm pat līdz 100 km/h, notiek arī otrā virzienā...

Iepriekšējos “Valmierieša”numuros ANDREJS BIRZGALIS dalījās dzimtu vēstures pētīšanas pieredzē. Šoreiz — konkrētāk par izzināto Birzgaļu senču dzīvesstāstos. 2017. gada 20. novembra “Valmierietī” Andrejs  sāgu aizsāka ar stāstu par sava tēva gaitām Pasaules kara laikā Valmierā. Tēva atmiņas viņš pierakstījis 1978. gadā.

Vairs nebūt ne aiz kalniem esošo Saeimas vēlēšanu sakarā Latvijas politiskās partijas jau ierasti ir sākušas izspēlēt tā dēvēto sarkano līniju kārti, jau laikus un skaļi paziņojot par savu gaidāmo nesadarbošanos ar tā dēvētajām prokremliskajām partijām, kā arī klusāk — par nesadarbošanos ar dažādiem vietējiem «populistiem».

Pirms dažiem gadiem — valsts ekonomiskās krīzes laikā — tautā populārs kļuva teiciens par vietējās ekonomikas sildīšanu, aicinot vairāk pirkt un tādējādi atbalstīt vietējo ražotāju un amatnieku produkciju. Daudzos šī savējie sapratīs attieksme guva tādu atbalsi, ka joprojām sekmīgi strādā. Par to nesen kārtējo reizi nācās pārliecināties biedrības «Siera klubs» rīkotajā Siera gardumu konkursā Cēsīs, kur vai katrs tā dalībnieks, stāstot par saviem meistarstiķiem, teica slavinošus vārdus tieši par savas puses pārtikas ražotājiem. Un kur tad vēl dažādu veselīga dzīvesveida kursu lektoru atgādinājums: vairāk sezonālo, vairāk vietējo produktu!

Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmums (SMU) Safe&Stable pagājušajā nedēļā piedalījās Junior Achievement Europe 29. starptautiskajā SMU Eiropas finālā, kas norisinājās Serbijas galvaspilsētā Belgradā. 38 valstu konkurencē jaunieši Ēriks Eduards Lapsa, Agris Čodars un Georgs Krops ar pašu radīto spieķi, kas paredzēts, lai palīdzētu vidē labāk orientēties cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi, ieguva vienu no konkursa prestižākajām balvām — FedEx Access Award. To piešķir gada labākajam mācību uzņēmumam Eiropā ar lielāko inovāciju, eksporta potenciālu, kura produkts sniedz labumu plašākai sabiedrībai.

Vakar Valmierā sākās augstskolas RISEBA starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola «FestivaL'and», kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu. Tas norisināsies līdz 4. augustam.

21. jūlijā Cēsīs notika biedrību «Siera klubs» un «Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome» konkursa «Siera garduma vēstījums nākamai paaudzei» Vidzemes kārta, kurā piedalījās to gatavotāji no Smiltenes, Rīgas, Straupes, Siguldas, Līgatnes, Gulbenes un Madonas. Līdzdalību bija pieteikušas arī divas valmierietes, diemžēl abas tā arī neieradās un pat neatbildēja uz konkursa rīkotāju tālruņa zvaniem. Šogad konkursā bija pozitīva iezīme — piedalījās divas meitenes, bet divi puiši aktīvi palīdzēja vecākiem. Arī «Liesma» bija starp skatītājiem un degustētājiem, tādēļ piedāvājam ieskatu konkursa norisē.