Valmieras un Valmiermuižas tirdziņos daudzo zemnieku saimniecību, mājražotāju un amatnieku produkcijas klāstā nevar nepamanīt apaļus, zemes brūnuma rupjmaizes klaipiņus un to atraktīvo tirgotāju. Nesen Valmieras Ziemassvētku tirgum ceptā tumšā maize rotājās ar zilu rudzupuķes ziedu vidū. Nu kā gan tādai neparastai maizei garām paiesi, nepagaršojot, nenopērkot un ar smaidīgo pārdevēju neaprunājoties! Tā arī tapa šī nelielā pirmssvētku saruna ar BENITU KRIEĶI — par maizi, seniem latviešu ēdieniem un zemnieku saimniecību «Buliņi» Smiltenes novadā.

Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.

«Neraugoties uz nelielo attālumu līdz Rīgai, mūspusē pasaule joprojām ir zaļa, zaļa. Dabas Māte dāsni dod visu veselīgai dzīvošanai. Ar pateicību pieņemot, prātīgi lietojot un rūpīgi kopjot, zeme ir devīga. Esam un arī citus aicinām būt saskaņā ar Dabu» — tā vienā no portāliem savā vizītkartē raksta vides veselības saimniecības «Ezermalas» saimniece INTA BRIKMANE no Limbažu novada Skultes pagasta.

Dedziniet gaišu guni,

Laidiet Dievu istabā:

Dieviņš brauca pār kalniņu

Sudrabotu mētelīti.

Kvalifikācijas apliecības arodizglītības programmā «Ēdināšanas pakalpojumi» ar pavāra kvalifikāciju saņēmuši 12 audzēkņi, kuri mācījās projekta «Jauniešu garantija» ietvaros. Jaunieši profesiju apguva 10 mēnešos, kuru laikā ieguva teorētiskās un praktiskās zināšanas gan skolā, gan uzņēmumos.

Ja kas spēj piebremzēt sporta dzīves virpuli, tad tie noteikti ir Ziemassvētki. Šis sportistiem ir arī apskaidrības laiks, kad pie eglītēm tiek pārskatīts aizejošā gada veikums un izvērtēti nākotnes mērķi. Šajā Ziemassvētku sporta lapā ieskatīsimies pirmskara Latvijas avīzēs, kurās rakstītais tikpat labi varētu piestāvēt arī mūsu laikiem — sākot ar stāstu par Jāni Daliņu, kas tik ļoti līdzinās mūsdienu varoņa Māra Štromberga karjeras līkločos sastaptam, un beidzot ar mums tik ļoti pazīstamo žēlošanos par sniega trūkumu ziemā.

Ziemassvētku priekšvakars ierastā klusā pārdomu laika vietā šogad aiziet pārlieku skaļš gan pasaulē, gan arī Latvijā. It kā jau ir  pieņemts, ka netīkamās nastas vajag atstāt pie gada sliekšņa, lai nākamajā iekšā var doties vien ar gaišām domām un apņēmības pārpilni. Pārdomu vērts gan ir jautājums, vai šāda nastu pārkrāmēšana nebija izdarāma jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem, varbūt brītiņu pēc tiem.

Reti ir sastopama tāda pārvaldes forma, kuru veido tikai un vienīgi centrālā valdība. Latvijā ir raksturīga vairāku līmeņu pārvalde, kura sastāv no centrālās valdības, kā arī vietējām, viena vai vairāku līmeņu, pašvaldībām. Latvija 2009. gadā pārgāja no divu līmeņu pašvaldībām uz viena līmeņa pašvaldībām — 110 novadiem un 9 republikas pilsētām. Latvijā valdība ir pilnībā atbildīga parlamentam. Tomēr vienlaikus tiek ievērota tradīcija deleģēt pārvaldes jautājumus citām institūcijām. To pieļauj arī Satversme un normatīvie akti. Šīs institūcijas sauc par atvasinātām publiskām personām, kas plašāk pazīstamas kā pašvaldības. Veidojoties Latvijas valstiskumam, pašvaldības bija vieta, kurā mācījās jaunveidojamās valsts izpildvaras darbinieki. Un arī mūsdienās šī pašvaldību paradigma tiek pārmantota. Šobrīd pašvaldību pārvaldības forma, darbības raksturs un diskusiju būtība joprojām saglabā šo diskursu, it īpaši atjaunotās Latvijas Republikas laikā, uzsverot pašvaldību īpašu neatkarību un autonomiju. Šajā tvērumā pašvaldība ir sinonīms demokrātijai, valstiskai neatkarībai un brīvībai. Tā ir vieta, kurā tiek apgūtas visai valsts pārvaldei nepieciešamās administratīvās pārvaldes zināšanas. Pašvaldībās savas iemaņas apgūst arī daudzi politiķi, kuri turpina karjeru Saeimā.

Stāvot pie gadu mijas sliekšņa, parasti mēdzam atskatīties un izvērtēt pagājušo un ar labām domām sagaidīt atnākušo. Ko visbiežāk novēlam saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem? Nu, protams, to, ko par naudu nedabūt nevienā Ziemassvētku izpārdošanā — veselību! Es vēl katram gadījumam piebilstu — lai jums zinoši un atsaucīgi ģimenes ārsti, bet atcerēsimies, ka arī viņiem nākamgad būs vajadzīga laba veselība, lai pareizi iekļautos veselības aprūpes reformas rāmjos.

Vakar Valmieras novada fonda vadība un Ziedotāju kluba dalībnieki vērtēja gada otrā projektu konkursa «Sev, tev, novadam» pieteikumus, tiekoties ar to iesniedzējiem.