Šī Rūcamlapas intervija tapa pavisam spontāni nesen notikušajā Vidzemes Uzņēmēju dienu 2018 izstādē. Viss sākās ar to, ka ieraudzīju Rīgas ielas malā zālienā stāvošu spoži baltu Mercedes kupeju no... Japānas. Šajā valstī, kā zināms, ir angliskā kreisās puses satiksme, tāpēc loģiski, ka stūrei vajadzētu būt labajā pusē. Taču nē! Šo un citus jautājumus palīdzēja noskaidrot runīgs vīrs VILMĀRS MILLERS, portāla e-mobile.lv dibinātājs un īpašnieks.
Maija beigās Rīgā tika nogalināts viens no valsts ietekmīgākajiem maksātnespējas administratoriem Mārtiņš Bunkus, kura slepkavība daudziem atsauca atmiņā bēdīgi slaveno pagājušā gadsimta pēdējo desmitgadi, kad attiecību skaidrošana ar dažādu ieroču palīdzību bija plaši izplatīta parādība.
Kamēr citās pilsētās, gaidot Latvijas simtgadi, tiek mastos celti milzu karogi, lai iedzīvotājos vairotu patriotismu un lepnumu par savu valsti, Valmieras mērs Jānis Baiks intervijā Liesmai aprīļa beigās atklājis, ka pie mums šāda karoga nebūs, jo tas izmaksājot tik dārgi, ka par trīskārt mazāku summu iespējams noasfaltēt 5 km celiņu pilsētas namu iekšējos kvartālos. Neko teikt — praktiska pieeja, jo karogs balotu saulē un plandītos vējā, tāpēc ik pa brīdim būtu jāmaina, un tas prasītu arvien jaunus un jaunus izdevumus. Toties tāds noasfaltēts celiņš var kalpot gadu desmitiem, neprasot nekādus papildu ieguldījumus, jo turpmāk par to uzturēšanu rūpēsies pateicīgie pagalmu izmantotāji.
«Ir aizgājis par tālu,» komentējot 30. un 31. maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē runāto un lemto, teikusi Inga Akmentiņa-Smildziņa, kura vada Latvijas vecāku organizāciju «Mammamuntetiem.lv». Viņa rakstījusi savu viedokli publiskā vēstulē Latvijas medijiem.
Sestdien Lielajā Ģildē notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pūtēju orķestru konkursa fināls, kurā sacentās 25 labākie Latvijas orķestri trijās grūtības pakāpēs. To sniegumu vērtēja starptautiska žūrija — Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens (Somija), Daiņus Pavilonis (Lietuva) un Andreja Šolara (Slovēnija).
Rūjienas jaunās brīvdabas estrādes celtniecības darbu pabeigšanu cilvēki ļoti gaidīja, ar skatieniem sekojot līdzi būvdarbiem un straujajām vides pārvērtībām. Novadam tas ir liels notikums, tāpēc bija paredzams, ka Saldējuma svētkos, kuros bija solīta arī estrādes atklāšana, tajā būs daudz ļaužu. Katrs gribēja savām acīm pārliecināties par iespaidīgajām pārmaiņām. Daudzām paaudzēm vēl atmiņā un sirdīs vecā estrādīte, kurai ir sava vieta novada kultūras dzīves vēsturē un kuru saglabās fotogrāfijās un mīļā piemiņā, tomēr jaunā estrāde pārliecinoši ievada jaunu ēru un uzskatāmi apliecina dzīves kvalitātes augšupeju.
Sestdien, 2. jūnijā, ar vērienu tika svinēti gadskārtējie «Rūjienas saldējuma» svētki. Un zīmīgi, nekad agrāk nebija tā vienviet redzēts: jauni, veci, mazi un lieli — visi priecīgi un ar saldējumiem rokās. Lai tos nopelnītu, nevajadzēja nemaz daudz — ar radošu izdomu zīmējumos parādīt savu lojalitāti tieši Rūjienā ražotajam saldējumam. Svētku organizatoriskajās izdarībās pamatīgi aizņemtu «Liesma» satika SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju un īpašnieku IGORU MIEZI. Un tomēr viņš atrada laiku, lai informētu mūsu laikraksta lasītājus par senās ražotnes (Anno 1912) jaunumiem.
Jaunieši apliecina savas zināšanas un veiksmīgi nokārto starptautiski atzītā Vācu valodas diploma (DSDII) eksāmenu, tā apliecinot teicamas valodas zināšanas B2 vai C1 līmenī. Seši jaunieši no Valmieras bija šo skolēnu vidū un ieguva diplomus — Jana Goida, Rūta Ozoliņa, Linda Zīle no Valmieras Valsts ģimnāzijas un Elīna Fjodorova, Sabīne Gailīte un Jānis Pārums no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas.
Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmu «Tūrisma organizācija un vadība» un «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators» studenti jau septīto gadu devās integrētajā apvidus praksē. 24 jaunieši nomainīja ierasto vidi un 10 dienas praktisku pieredzi guva, strādājot Lubānas novadā.
Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»