Slavē Valmieras teātra veikumu
Izrāde «Kāpēc es nogalināju sievu» piedalījās Starptautiskajā teātra festivālā «Tolstoy Weekend» Krievijā.
Izrāde «Kāpēc es nogalināju sievu» piedalījās Starptautiskajā teātra festivālā «Tolstoy Weekend» Krievijā.
Pēc garākas pauzes atsācies SynotTip Virslīgas turnīrs, tā 11. kārtā VALMIERA GLASS VIA sestdien izbraukumā Rīgā jaunā komandas galvenā trenera, ukraiņa Nikolaja Trubačova vadībā cieta sakāvi (0:4) pret pašreizējiem čempionāta līderiem — RFS.
Jebkurā katastrofā — tehnogēnā, politiskā, saimnieciskā vai tīri cilvēciskā — vēl lielāku postījumu un upuru apjomu vienmēr novērš tie godaļaudis, kuri spēj saglabāt aukstasinību un godaprātu, lai rīkotos pareizi. Tā, kā viņus ir mācījusi ome, skola un drošības tehnikas instrukcija.
Uzrakstīt šo aicinājumu izprovocēja divas valstī pazīstamas personas — Artis Pabriks un Gunārs Kūtris. Paldies viņiem! A. Pabriks man ir paraugs frizūrai, bet G. Kūtris uzjundī atmiņā satīriķi Raikinu: kad viņam uzjautāja par kāda enerģiska cilvēka sociālo stāvokli, atbilde bija izsmeļoša: «Jemu prinadļežaļi toļko usiki» (no kr. val. — Viņam piederēja tikai ūsiņas). Patlaban viņi abi pamet, pieņemu, viņuprāt grimstošos kuģus — «Vienotību» un «No sirds Latvijai». Kā saka — politiskā oža. Pret to varētu arī nebūt iebildumi — zudusi ticība partijas spējai realizēt pieteiktos mērķus, kas bija tik lieli un cēli! Patiesībā manu interesi izraisa partijas, kuras stiprināt viņi dodas un kuras, domāju, cer ar pienācējiem celt savus reitingus.
Šovasar valmieriešiem objektīvu apstākļu dēļ iet secen iespēja klātienē vērot tradicionālās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, tās šodien startē alternatīvā vietā — Ogrē. Tieši tāpēc ir īstais brīdis atkal iemest skatu Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas darbos, un Liesma milzīgajā būvlaukumā pabija trešdien. Tīri vizuāli šobrīd no vecajām lietām vēl palikušas pusducis tribīņu kolonnu un neliels ēkas fragments uz Jāņa Daliņa ielas pusi, arī mūra ēka ar tualetēm, savukārt pārējā būvnieku apgūtā teritorija atgādina vienu lielu būvbedri, kuras vienā galā — uz estrādes pusi — perpendikulāri skrejceļam tiek betonēti iespaidīga izmēra pamati. Ik pa brīdim strādā ekskavators, no būvbedres blakus skrejceļam rokot ārā grunti un lādējot pašizgāzējā, bet būvbedres dibenā rosās divi bobkati, kārtojot vietā pievesto smilti un granti.
LUĪZE (Louise McCauley) ir īriete, kura Latvijā dzīvo aptuveni astoņus gadus. Mīlestība viņu atvedusi uz mūsu zaļajām ārēm. Luīze ir fitnesa trenere, kas radījusi plānotāju Accomplish in 12 Weeks (tulk. izdarīt 12 nedēļās) jeb palīgu cilvēkiem, kuri vēlas sasniegt savus sportiskos mērķus.
Annijai no Valmieras ir 20 gadi. Jauniete šobrīd smagā stāvoklī pēc vairākām epilepsijas lēkmēm ārstējas Vidzemes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā.
Viņš «Liesmai» ir uzticīgs tik daudzus gadus, ka abu roku pirkstu nepietiek, lai saskaitītu. Tagad viņš Andreja Upīša ielas namā iegriežas retāk, bet redakcijā joprojām ir gaidīts. Mūsu kolēģim AIVARAM USTUPAM otrdien būs kupla un apaļa jubileja. SIRSNĪGI SVEICAM, VĒLAM VESELĪBU UN MOŽU GARU!
Šo Zviedrijas ezeru ar cauri tekošo upi apmeklējām precīzi pirms gada, arī tad tā bija jūnija pirmā pilnā nedēļa. Tāpēc šoreiz, nobraukuši no Stokholmas uz ziemeļiem 170 kilometrus un nonākuši lieliskajā Birgitas kundzes izīrētajā sešvietīgajā kotedžā ezera krastā, jūtamies ļoti pārliecināti par saviem spēkiem: viss taču pērn pārbaudīts un zināms — atliek vien braukt uz līdaku, zandartu un asaru plačiem un savākt cerētās trofejas...
Tuvu Līgo svētki. Jau tagad redzams, ka, vācot ziedus Jāņu vainagiem un tirgum domātiem pušķiem, tiek izbradāta ne viena vien sienam vēl nenopļauta pļava. Tas nu lai paliek laiskā saimnieka un ziedu plūcēju savstarpējo attiecību jautājums. Cits un allaž atgādināmais ir, ka diezgan aplamas ir līgodziesmu rindiņas: «Visa laba jāņuzāle,/ ko liek Jāņu vainagā». Nedrīkstam aizmirst, ka daža puķe un zāle ir tāds retums, dabas vērtība, kas ir pat ļoti saudzējama. Ziedu pušķi vai vainagu iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes. Diemžēl iepriekšējie gadi liecina, ka dažai ziedu plūcējai neziņas vai alkatības dēļ joprojām roka pastiepjas noplūkt arī krāšņās savvaļas orhidejas — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī staipekņus, pūkainās silpurenes, jumstiņu gladiolas, arī krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Par reto augu noplūkšanu dabas aizsardzības inspektori var uzlikt pamatīgu sodu. Taču ne jau soda dēļ vien jāatturas retumus plūkt. Kas gan tu esi par jāņabērnu, ja tevī nav draudzīgas attieksmes pret Latvijas dabu?