Kad Latvijā uzsākta dabas vērtību skaitīšana, projekta pretinieki un daži skeptiķi jautā: «Kam gan to vajag?» Var jautāt pretī: «Vai par labu saimnieku uzskatīsit to, kurš nezina, kādi augi aug viņa pļavās, ar cik dažādiem kokiem bagāts ir viņa mežs? Ko gan no dārza var sagaidīt dārznieks, kurš pat nezina, cik dažādi augļu koki, ogulāji vai zemeņu dobes tajā ir palikušas kopš vecvectēva laikiem?»
Kad Valmieras dzīvnieku patversmes ilggadējā daktere Dzintra Saulīte izvēlējās doties pelnītā atpūtā, šo darbu piedāvāja veterinārārstei IVETAI LŪSIŅAI.
Vidzemes slimnīcas kolektīvs, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, patīkami pārsteidzis savējos un pacientus.
Vakar Rīta Panorāmā paklausījos mūsu Saeimas nepareizās partijas Saskaņas deputātu Ivaru Zariņu. Parlamentārietis runāja par aktuālu ekonomisko jautājumu — ko darīt ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK)? Pieļauju, ka Zariņa kungs varētu būt ja ne pats profesionālākais, tad noteikti viens no zinīgākajiem enerģētikas ekspertiem starp visiem 100 deputātiem, taču viņā joprojām neviens īsti negrib ieklausīties.
Jau kopš 2014. gada Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norādīja uz aplamu rīcību godprātīgas pirkumu reģistrācijas uzlabošanā. Laikā, kad pasaulē vērojama tehnoloģiju attīstība, Latvijā tiek ieviests tas, kas jau pieder pagātnei — normatīvajā regulējumā dominē tādi «akmens laikmeta» termini kā fiskālais atmiņas bloks, izejas koda iesniegšana VID, plombēšanas akts, kases ierīces tehniskā pase u.c. mūsdienām neiedomājamas lietas. Turpretī LTA ir piedāvājusi citas efektīvas un lētas metodes pirkumu uzskaitei, piemēram, virknes kodus.
Otrdienas vakarā Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Agitas Lapsas organizētā saruna par tipogrāfijām Valmierā un poligrāfijas nozari, kas ilgus gadus pilsētai bijusi ļoti nozīmīga.
Turpinot darbu pie ainavu dārgumu krātuves izveides Latvijā, noslēgusies iedzīvotāju balsošana par 243 pieteiktajiem ainavu dārgumiem visā Latvijā. Iedzīvotāji bijuši aktīvi: nodoti 45 tūkstoši balsu, no tām gandrīz 13 tūkstoši — par Vidzemes ainavām.
Latvijas mazākumtautību vidusskolas nonākušas īpašas apspriešanas lokā pēc izglītības un zinātnes ministra paziņojuma, ka pēc trim gadiem visās vidusskolās mācības notiks tikai latviešu valodā.
Vecāki dodas darbā uz lielajām pilsētām vai ārvalstīm un bērnus paņem līdzi.
Dzimtās ir spēks, to mazsalacieši vienmēr apliecina. Vidovsku dzimtu vietējie zina kā labus toršu un maizes cepējus. Uzņēmējs Jānis Vidovskis lēš, ka viņu dzimta beķereju būšanās ir iesaistīta vismaz gadsimtu.