Vasara nozied. Gan laukkopji, gan dārzkopji var sākt vērtēt rudenī gaidāmo ražu. Daudzām kultūrām tā būs ļoti atkarīga arī no tā, cik pēc vēsā pavasara, kad pēkšņi vienlaikus steidza ziedēt gandrīz vai viss, ziedus paguva apputeksnēt bites, kamenes, arī citi augiem pietiekami draudzīgi kukaiņi. Tādā pavasarī atkal aktuāls kļuva  jautājums — vai Latvijā dārzu un lauku, arī pļavu labai ražībai, šīs ražības kāpināšanai bišu un kameņu vispār pietiek? Zinātnieki vērtē, ka bites Latvijā apputeksnē pat vairāk nekā 80 procentus ziedošo augu. Tātad bišu dravas nav tikai medus, ziedputekšņi, vasks vai veselīgais propoliss. Aprēķini rāda, ka bišu «pienesums» laukaugu un dārzkopības produkcijas apjomam ir pat vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā ienesuma vērtība tieši dravā. Tādēļ droši var teikt, ka bez bitēm vismaz Latvijā nopietna saimniekošana laukos nevar būt, un būtībā ir jādara viss iespējamais, lai pilnīgi nekas netraucētu šo čaklo kukaiņu lidojumus uz ziediem.

Pirmdien, 28. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību — trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

Viņi uz pilsētas centru dodas laikā, kad citi iet uz darbu. Un pilsētas centrā ir arī pievakarēs, kad valmieriešu darba laiks jau beidzies un kāds steidz bērnu aizvest uz nodarbībām kultūras centrā, cits iepirkties «Valletā». Varbūt tie, kas pašam pilsētas centram vien izskrien cauri, pat nepamana, ka Valmieras dzīvīgākā vieta, kur satiekas vietējie un arī iebraucēji, ir pārvērtusies par vietu, kur četri pieci vīri popularizē bomžu dzīvesveidu.

Skatītāju pārpildītā Valmieras estrādē izteikti vasarīgajā sestdienas pievakarē notika tautas deju koncerts Prieks ir skaņās un krāsās, kurā Valmieras deju apriņķa bērnu un jauniešu kolektīvu priekšnesumi mijās ar pieredzējušo vidējās paaudzes dejotāju sniegumu.

Trešā Eiropas Jaunatnes diena notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, kur pulcēsies 8000 dalībnieku. Gadu pirms EP vēlēšanām jaunieši no visas ES un valstīm ārpus tās pulcēsies, lai iezīmētu savu redzējumu par Eiropas nākotni. No Latvijas piedalīsies ap 100 jauniešu un divas paneļdiskusijas vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Eva Johansone, kura jauniešu politikā ir divus gadu desmitus.

Piektdien Valmieras novada fonda Ziedotāju kluba biedrus viesmīlīgi uzņēma Burtnieku novada pašvaldībā. Valmieras pagasta pārvaldē ar ciemiņiem tikās pašvaldības vadītājs Guntars Štrombergs, viņa vietnieks Edvīns Straume, izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un Attīstības daļas vadītājs Valērijs Seilis. Ziedotāju brokastīs fonda draugi un domubiedri tiekas ar pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem, lai labāk iepazītu novadu aktualitātes, izzinātu sadarbības iespējas. Šoreiz lielākā sarunas daļa saistījās ar Burtnieku ezera un vides problēmu risinājumiem, pašvaldības atbalstu nevalstiskajām organizācijām, tūrisma un attīstības projektiem. Viesus interesēja novada attīstības ieceres, vairāku objektu atjaunošana Matīšu un Rencēnu pagastā, sadarbības problēmas, lai akumulētu vietējos resursus, stiprinātu vietējās iniciatīvas.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, nu jau 10 gadu biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) nosauc Gada ģeovietu. Šogad šis gods pienākas Raunas Staburagam.

Visi zinām, ka šogad pieteikts nopietns karš OIK jeb obligātā iepirkuma komponentei. Liesmai pašu jaunāko informāciju par šīm lietām piektdien sniedza procesam ļoti tuvu stāvošs cilvēks — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs valmierietis JĀNIS UPENIEKS.

Viens no četriem lielākajiem Valmieras ražotājiem – eksportētājiem ir SIA VALPRO. Kā sokas metālapstrādātājiem, Liesmai stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs AIVARS FLEMINGS.

Ir jauks vasaras vakars, kad, pašas to nezinādamas, iebraucam «Astoņu Jāņu ciemā». Tādas ceļa zīmes gan vēl nav, bet pirms Jāņiem noteikti būšot, sola Mujānu «Puģīšu» māju saimnieks GATIS BITMANIS. Un tam tiešām ir pamats, jo, izrādās, pārbraucot pāri Mujānu galvenajam ceļam, sākas mājas, un nav nevienas (izņemot vienu), kurā nedzīvotu Jānis, arī «Puģīšos» ir savs Jānis Miķelis.