Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
Aizvadītajā sestdienā notika Valmieras Viestura vidusskolas Žetonu vakars. Pusčetros pēcpusdienā meitenes, mirdzēdamas spožāk nekā jebkad, un puiši, saposušies uzvalkos, eleganti, ieradās svinīgā pasākuma norises vietā — Ziemeļvidzemes Sadales tīklu mājvietā. Beidzot ilgi gaidītais notikums varēja sākties.
Kārtējo Rūcamlapu sākšu ar informāciju tiem ārzemnieku represētiem Latvijas autovadītājiem un automašīnu īpašniekiem, kuri par tālumā sastrādāto saņēmuši soda naudas rēķinus savā Tēvzemē. Labā ziņa ir tā, ka šie maksājumi nekādā veidā nav saistīti ar pašmāju CSDD darbošanos un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā viņnedēļ manā klātbūtnē CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim telefoniski apstiprināja CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors, informācija par Latvijas iedzīvotāju — satiksmes dalībnieku ārzemēs saņemtajiem sodiem nenonāk CSDD reģistrā, tāpēc nekādi neiespaido, piemēram, tehniskās apskates veikšanu mūsu valstī konkrētam ārzemēs nostrāpētam automobilim. Sliktā ziņa te varētu būt tāda, ka rādīties ar šo auto, pirms nav nomaksāts paģērētais sods, valstī, no kurienes atsūtīta pēcmaksa, laikam tomēr nevajadzētu. Ja uz šo valsti vairāk nebraucam, tad vēl atklāts paliek jautājums par rēķinam pievienoto brīdinājumu nodot lietu parādu piedzinēju organizācijai. Pilnīgi noteikti, ka šādi kantori netiek dibināti trūcīgai veģetēšanai, tāpēc, kā savulaik teicis leģendārais Juliuss Fučiks — cilvēki, esiet modri! Un nebūs lieki arī parunāt ar kādu zinīgu advokātu.
Lielās kaimiņvalsts auto būve patlaban pārdzīvo to pašu, ko tās ekonomika kopumā, jo Krievijai, kas joprojām grib pārējai pasaulei demonstrēt savus politiski militāros muskuļus, šo ambīciju dēļ nākas taupīt iekšzemē, kur vien iespējams. Tomēr arī tik knapos apstākļos krievu inženieru radošā doma nesnauž, ik pa brīdim piedāvājot kādu patiešām interesantu spēkratu. Par šo apzīmējumu, kas, manuprāt, nav slikts sinonīms vārdiem auto, automobilis un automašīna, nesen saņēmu draudzīgu kritiku no kāda kunga, tomēr atļaušos šo pavisam latvisko četru riteņu motorizēta transporta līdzekļa nosaukumu lietot arī turpmāk. Nu, nav tas no tiem lielākajiem gružiem mūsu valodiņā!
Politiski ekonomiskās kaislības bieži līdzinās Ēzopa, Lafontēna un citu klasiķu fabulām, piemēram, kā turpmāk aprakstītajā gadījumā, kur notikumi gan attiecas galvenokārt uz Krieviju, Poliju un Ukrainu, taču tiem ir tieša saistība arī ar Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgo tranzīta nozari.
Cilvēka atmiņa esot diezgan īsa. Taču ne jau tik, lai neatcerētos vairāk nekā pirms gada televīzijas raidījumos, publikācijās biznesa, neatkarīgās un atkarīgās avīzēs gandrīz vai šausminošos pašmāju prātotāju brīdinājumus, kas notiks, kad no 2015. gada Latvijā atvērs brīvu elektroenerģijas tirgu. Pāršķirstot tā laika publikācijas, tīri vai jābrīnās, cik ļoti pārliecinoši ar skaitļiem un grafiku līknēm tika rādīts un it kā pat pierādīts, ka iespēja turpmāk katram brīvi izvēlēties sev vēlamāko elektroenerģijas tirgotāju visu ļoti sadārdzināšot, jo lētāku elektrību taču neesot nekur iespējams dabūt. Vairāk būšot jāmaksā ne tikai par dzīvokļos, mājsaimniecībās tērēto, strāva dārgāka kļūšot arī ražotājiem un tādēļ ātri vien celšoties cenas visām precēm.
AS «Lauku Avīze» izdotā «Sējas un Ražas Avīze 2016» šonedēļ vēsta: «Mēness tuvojas kulminācijai — Pilnmēness stāvoklim, un sākas jauns sējas laiks. 18. un 19. februārī atkal ir laiks puķu sēšanai un pārstādīšanai. 20. un 21. februārī sēj kātu un lapu selerijas, ja tas izdarīts jau agrāk, tad piķē un pārstāda. 21. februāra vakarpusē var iesēt arī tomātus, baklažānus, paprikas.»
Pārgaujas sākumskolā nesen notika Valmieras trešais čempionāts galda hokejā, kurā par medaļām cīnījās superjuniori (8 — 11 gadi), jaunieši, seniori un spēlētāji Open kārtā.
Limbažu ielas garāžu kooperatīvs jeb oficiāli AGĪKS Valmieras pilsētas 3. garāžu kooperatīvs ir viens no lielākajiem un arī viens no pirmajiem, kas Valmierā savulaik izveidojušies. Par limbažnieka pirmsākumiem vēstī Valmieras pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1970. gada 14. maija lēmums Nr. 51/2, ar kuru Valmieras pilsētas garāžu kooperatīvam Nr. 3 tiek piešķirts zemes gabals 5000 kvadrātmetru platībā garāžu celtniecībai Limbažu ielā 6a. Pa šiem gadiem no pushektāra garāžu kooperatīvs oficiāli izpleties jau gandrīz divarpus hektāros, ja precīzi, aizņem 24443 kvadrātmetrus zemes, uz kuras uzbūvētas 455 garāžas. Nopietna saimniecība, par kuras aktualitātēm Liesmai stāsta garāžu kooperatīva valdes priekšsēdētājs — viņš šajā amatā otro gadu — VITĀLIJS LASTOVSKIS.
Februāra sākumā Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skoliņā Kamenīte organizētajās pieredzes apmaiņas dienās piedalījās J. Endzelīna Kauguru pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Aija Dubova un sākumskolas skolotāja Inga Miruškina.