Šovasar, piedaloties mūsu puses festivālos un svētkos, nācās vērot vairāku tautā populāru šefpavāru vai  saimnieču meistarklases, kurās, izmantojot vietējos produktus, godā ceļ seno laiku receptes. Kāpēc to dara, par to nesen – vienā no kārtējām meistarklasēm – otrajos Tomātu svētkos Brenguļos sarunājāmies ar sabiedrisko attiecību vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā ANITU ĀBOLIŅU, kura pastāstīja plašāk par projektu «Livonijas kulinārais ceļš».

Pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto izglītojamo skaits novados*

*Beverīnas, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas.

Izglītojamo skaits novadu* izglītības iestādēs pamata un vidējās izglītības programmās

*Beverīnas, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas.

EIŽA PROSITA (Aja Procit) šovasar saņēma Fulbraita stipendiju, lai no ASV viņa varētu atbraukt un vienu mācību gadu pasniegtu angļu valodu Valmieras tehnikumā. No septembra līdz pat jūnijam Eiža asistēs angļu valodas nodarbībās Valmieras tehnikumā.

Dažādās Latvijas futbola izlasēs savas valsts krāsas šajās dienās aizstāv vairāki Valmieras futbolisti. Ar lielo izlasi Nāciju līgas spēlēs piedalījies Roberts Savaļnieks, U-19 rindās Federācijas kausa 2018 ietvaros nupat spēlējis Kristers Lūsiņš, bet U-21 izlasē debiju piedzīvojis Alvis Jaunzems.

Ikdienas sarunās daudzi ir ieraduši lietot vārdkopās tik pretrunīgus vārdus, ka bieži vien pat nevar saprast teiktā patieso jēgu. «Briesmīgi drošs», «ārprātīgi gudrs», «šausmīgi skaists» ir vien dažas pērlītes tagad arī ar tikpat pretrunīgiem svešvalodu vārdiem pārpildītajā mūsu valodas bangojošajā jūrā. It kā jau saprotam vai vismaz mēģinām saprast, ko teicējs ar šo šausmīgumu vai briesmīgumu cenšas akcentēt. Taču katrs vārds nes sevī arī jēdziena nastu, pat tiešu trāpījumu pa mūsu «smadzenēm» vai, precīzāk sakot, apziņu. Lai cik sirsnīgi pretrunīgo vārdu teicējs ir gribējis kaut ko izcelt, cildināt vai pat slavināt, blakus labo apliecinošajam vārdam izteiktais netīkamais, citā situācijā parasti kaut ko sliktu vēstošais bieži trāpa vispirms. Sadzirdot par šausmām gribot vai negribot vismaz zemapziņā satraucamies. To, ka šīs šausmas var attiecināt arī uz kaut ko ļoti skaistu, apziņa sadzird vien pēc mirkļa. Bet kaut kas jau ir nokavēts, atmiņa kaut uz pussekundi liek atcerēties ne tā tīkamākā, vismaz šai reizei ļoti nepiemērotā vārda jēgu.

Lai arī lielākā daļa dzīvokļu jaunuzbūvētajos Valmieras īres namos Ķieģeļu ielā 8 un Mālu 1 jau apdzīvoti, oficiāli tie tika atklāti tikai aizvadītās ceturtdienas vakarpusē. Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem kādā no vēl brīvajiem dzīvokļiem (no 150 dzīvokļiem bez īrniekiem šobrīd palikuši tikai 27) notika preses konference, kurā žurnālistiem bija iespēja klātienē uzklausīt vairāku augstu amatpersonu vērtējumu par šo Valmierā īstenoto pilotprojektu. Par to kādā no nākamajiem «Liesmas» numuriem, bet šoreiz izmantoju izdevību aprunāties ar dažiem šo namu jaunajiem iedzīvotājiem.

Uz Zemkopības ministrijas un Nodibinājuma «Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai» aicinājumu piedalīties Latvijas simtgadei veltītajā lielpasākumā 8. septembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, atsaucās vairāk nekā 200 dažādu lauksaimniecības uzņēmumu, zemnieku saimniecību, pārtikas ražotāju, valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju.

Kocēnu novadu varam raksturot kā dinamisku, konkurētspējīgu novadu ar daudzveidīgu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un attīstības potenciālu. Lai veicinātu attīstību, novada dome meklē arvien jaunas iespējas gan vietējo, gan ārvalstu investīciju piesaistei. Kocēnu novadam ir vairāku gadu pozitīva pieredze dažādu sfēru un apjomu investīciju projektu izstrādē, kas atbalstīti no dažādiem finanšu instrumentiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Latvijas - Šveices sadarbības programmas u.c. Vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» darbības teritorijā ietilpst divi Kocēnu novada pagasti – Bērzaines un Kocēnu. Pārstāvot vietējo iedzīvotāju intereses, Kocēnu novada dome īstenojusi arī vairākus LEADER projektus, kas dod lielu ieguldījumu vietējās teritorijas ilgtspējīgā attīstībā. Turpinot «Liesmā» iesākto rakstu sēriju «No idejas līdz realizācijai», šoreiz par trim no tiem.

Kā jau Burtniekā iepriekš tika solīts, šoreiz turpinās diskusija par Valmiermuižas iespējamo statusu. Vispirms Burtnieku novada domes priekšsēdētāja Guntara Štromberga parakstīta domnieku sanāksmē akceptēta vēstule (izslēdzot dažas nebūtiskas lietas),   pēc tam – neatkarīga eksperta Andra Klepera redzējums.

Pagājušajā piektdienā Burtnieku novada epicentrs noteikti bija Rencēnu pagastā, kur pēcpusdienā vispirms atklāja rekonstruēto skolas sporta laukumu, bet pēc tam – arī brīvdabas estrādes pirmo kārtu. Tīri hronoloģiski Burtnieks vispirms apskatīja, kā Limbažu ceļu vīriem sanākuši bruģētie celiņi uz estrādes laukumu, arī viss pārējais veikums, 200 sēdvietas ieskaitot. Gandarīta par jauno kultūras objektu bija pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sippo: «Rencēnu ciemā nekad estrāde nav bijusi, sen atpakaļ tikai Lizdēnos bija... Rencēnieši jau sen bija estrādi pelnījuši, par to  tika runāts ilgus gadus, un nu beidzot mēs to esam ieguvuši! Tagad varēsim domāt par brīvā laika pavadīšanu tepat Rencēnos, būs plašākas iespējas visiem kopā, gan mājiniekiem, gan ciemiņiem, priecāties – dziedāt, dejot, spēlēt teātri... Paldies visiem, kas piedalījās būvniecībā!»