Laukumā pie Hanzas sienas top nopietns pilsētvides objekts — Valmieras vasaras teātra festivāla pilsētiņa. Plānots, ka pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem tā būs pieejama piektdien no plkst. 14. Pilsētiņas būvniecībā ir iesaistījušies augstskolas RISEBA starptautiskās vasaras skolas dalībnieki un pasniedzēji, kā arī darbos palīdz teātra festivāla brīvprātīgie.
Latvijas simtgades gadā un Valmieras pilsētas svētku priekšvakarā fonds «Iespēju tilts» Valmieras pilsdrupās pagājušajā nedēļā atzīmēja Jēkaba un Annas dienu. Pasākums pulcināja pilsētas nevalstiskās organizācijas ar saviem priekšnesumiem, kas bija atraktīvi un priecēja skatītājus. Kā zināms, Jēkaba un Annas diena ir ražas svētki, tāpēc bija ieradušies arī dažādi tirgotāji.
Valmieras pilsētas svētku ietvaros biedrība «Divi krasti» aicināja valmieriešus un pilsētas viesus iesaistīties orientēšanās aktivitātē «Pa Valmieras puiku pēdām», iepazīt Valmieras vietas, kuras savā romānā «Valmieras puikas» aprakstījis Pāvils Rozītis.
Aizvadītās nedēļas nogalē Burtnieku zirgaudzētavas manēžā biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija», atzīmējot savu 20 gadu jubileju, sarīkoja vērienīgu, Latvijā pirmo šīs šķirnes dzīvnieku parādi, kurā starptautiski atzīta tiesnese Andrea Murphy no Īrijas ringā vairākās klasēs vērtēja ne tikai telītes un slaucamās govis, bet arī 17 jauno piensaimnieku prasmes dzīvnieku vešanā un izrādīšanā. Skatītājos netrūka Latvijas labāko un lielāko Holšteinas šķirnes ganāmpulku saimnieku.
ViA Gars ir Vidzemes Augstskolas improvizācijas teātris, kas bagātina dažādus pasākumus. Iesākoties Valmieras pilsētas svētku svinībām, ViA Gara komanda smīdināja publiku Vecpuiša parkā uz alternatīvās mūzikas skatuves. «Liesma» aprunājās ar tā vecbiedriem ViA studentiem Arnoldu Barsovu, kas šobrīd ir ViA Gara vadītājs, un Ritvaru Vestmani. Abi improvizējot aizvadījuši jau divas sezonas.
Tā vien rādās, ka daudzu jo daudzu tīkamā nodarbe sēņošana šopavasar un laikam gan arī rudenī pārlieku lielā sausuma un karstuma dēļ tikpat kā izpaliks. Kā vēsta interneta portāls senes.lv, kas nu jau vairākus gadus apkopo sēņotājiem interesējošu informāciju, kaut cik vērā ņemamā daudzumā, lai būtu vērts sākt sēņot, šur tur ir saaugušas gailenes. Turpretī bekas un ierastās lapiņsēnes, var pat teikt, kā lielu izņēmumu tikai dažam ir palaimējies nejauši uziet. Arī tagad, kad dažs lietus mākonis sāk šur tur Latviju pārstaigāt, ļoti aizrautīgajiem sēņotājiem, kas tomēr cer pie sēnēm tikt, acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizpēta laika ziņas, kuros novados, cik intensīvi pirms nedēļas vai pat ilgāka laika ir kaut cik nopietni lijis, jo sausā mežā uz ierastām sēnēm cerēt ir veltīgi.
Kad kailām kājām var mežā iet
Varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet ar diezgan lielu pārliecību ieteikšu, ka šī karstā vasara ir visatbilstošākā, kad ekstrēmu izjūtu cienītāji var doties pastaigā pa mežu, pat purvu kailām kājām, ar ļoti mazu iespējamību saņemt čūskas kodumu. Kā zināms, zīdītājiem un putniem, kurus saucam par siltasiņu dzīvniekiem, ir spēja diezgan efektīvi regulēt savā organismā siltuma uzņemšanu un atdevi, tādēļ tie spēj regulēt saviem ķermeņiem vajadzīgu temperatūru, ko tikai ārkārtējās situācijās ietekmē apkārtējā vide. Turpretī čūska ir tā sauktais aukstasiņu dzīvnieks, kas sava ķermeņa temperatūru spēj noturēt tikai tādu, kāda tā ir apkārtējā vidē. Tad nu izrādās, ka 30 grādi jau ir temperatūra, kas mūsu platuma grādos dzīvojošām čūskām vairs gauži nepatīk. Šāda karstuma pārciešanai tās meklē ēnainu vietu, ielien kaut kur dziļāk, tuvāk zemes vēsumam.
SynotTip futbola Virslīgas 16. kārtas spēlē VALMIERA GLASS VIA svētdien Liepājā, spēles gaitā būdama pat vairākumā, neatrada nekādu argumentu, lai sekmīgi cīnītos ar mājinieci FK Liepāja/Mogo, rezultātā piedzīvots 14. zaudējums sezonā — 2:6 (1:4).
Tieši pirms 200 gadiem Dikļu muižas kalps Jānis Peitāns iztulkoja, iestudēja un Dikļu muižas Zundu rijā uzveda Frīdriha Šillera lugu «Laupītāji». Šo latviešu teātrim un Latvijas kultūrtelpai nozīmīgo notikumu kopīgi atzīmēsim 11. augustā Kocēnu novada Dikļos, kur ikviens interesents varēs iepazīties ar neatņemamu un īpaši nozīmīgu latviešu teātra vēstures sastāvdaļu, izbaudot daudzveidīgu kultūras programmu visas dienas garumā.
Gājums uz šejieni pa ceļu, kur bites noskūpsta augusta ziediem medu, aizlidodamas zeltaini smagas, atved te, Naukšēnu novada vidusskolā. Te ir tā vieta, kur absolventus, skolotājus un darbiniekus izglītības iestādes 80. gadadienas salidojumā aicina atgriezties sirds, kur mums auga spārni.