Kad rudens  Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal  iezīmējas  baronu un muižkungu  atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs  neizskaidrojamām vietām. Ar  alejām Latvijā savā laikā ienāca  dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā.  Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.

Pēc piecām nedēļām vēlēšanu teātris būs izspēlēts, atliks vien sadalīt galvenās lomas nākamajiem četriem gadiem. Atmaskojumu vētras būs rimušas, un reti kuram no ievēlētajiem joprojām nebūs vienalga, kā turpināsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sāga, maksātnespējas administratoru (ja vien kādu no viņiem atkal — ptu, ptu, ptu — nenošaus)  patvaļas ierobežošana, kā arī to, kas notiks ar čekas maisu saturu vai cik likumīga bijusi deputāta Askolda Kļaviņa vizināšanās uz valsts rēķina un ko par to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume teicis premjeram Mārim Kučinskim.

Ik reizi, kad Saeimā sākas diskusijas par to, vai kalendārā iekļaut vēl kādu dienu, kuru iezīmēt sarkanā krāsā, vai vienkārši kādu īpašu iemeslu dēļ izsludināt valstī brīvdienu, sākas diskusijas, cik lielus zaudējumus šī brīvlaišana nesīs ekonomikai. Vai, cik un vai tiešām dubultā maksās darba devējs tiem, kas šajās izsludinātajās brīvdienās strādās.

1. septembrī Kocēnos, pirmsskolas izglītības iestādē «Auseklītis», audzēkņi un viņu vecāki pulcējās tradicionālajā pasākumā, kam šogad bija dots skaists nosaukums — «Es un krāsainā pasaule ap mani».

Daudz smaidu, ziedu, pa kādam balonam un apsveikuma runai, jaunajam mācību gadam sākoties.

Turpinām stāstīt par veiksmīgiem projektiem, kas dažādo uzņēmējdarbības formas, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti mūsu teritorijā. Šoreiz par  biedrības «Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola» īstenoto projektu «Pontonlaivas iegāde ar tūrismu saistītu konkurētspējīgu pakalpojumu izveidei».

DANUTE MAZURE ir valmieriete, kas šogad savas darba gaitas ir uzsākusi Trikātas pamatskolā   — sākumskolas skolotāja. Viņa ir mācījusies Valmieras Valsts ģimnāzijā un pagājušajā gadā absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Apzinātas iespējamās darba vietas pilsētā, tomēr brīvu vakanču nav bijis, tāpēc Danute meklējusi darbu tuvējās apkārtnes skolās, lai nav tālu jābraukā.

Augusta vidū jau septīto gadu pēc kārtas notika Vidzemnieku dārza svētki. Pasākums norisinājās saulainā pēcpusdienā Lubānas novada «Ezerniekos», kur pulcējās vairāk nekā simt vidzemnieku, tostarp 26 uzņēmēji, kurus pašvaldības bija izvirzījušas šī gada «Vidzemes stāsti 2018» nominācijai. Starp tiem arī Beverīnas novada radošā personība Inga Logina ar saviem darbiem.

Brenguļu alus sētu sestdien pildīja ne tikai tomātu audzēšanas entuziasti, jo ikkatrs sev varēja atrast interesantu nodarbi Tomātu svētkos.

2018. gadā, atzīmējot 200. gadadienu, kopš Dikļu muižas Zundas rijā uzvesta pirmā teātra izrāde latviešu valodā — Šillera «Laupītāji», Valmieras bibliotēka kā reģiona galvenā bibliotēka izsludina un rīko novadpētniecības konkursu, lai sekmētu reģiona pašvaldību publisko bibliotēku novadpētniecības darbu, apzinātu un saglabātu kultūras mantojumu, to dokumentētu un popularizētu, kā arī nodrošinātu materiāla pieejamību lietotājiem Valmieras integrētās bibliotēkas novadpētniecības mājaslapā. Konkursa tēma un uzdevums — pētīt teātra spēlēšanas tradīcijas katrā pagastā.