Nupat latviešu tautai pienācis tas pasakainais laiciņš, kad 12. Saeimas deputāti gatavi ar viskardinālākajiem lēmumiem sanaglot, viņuprāt, pēdējos puslīdz drošos tiltiņus nokļūšanai 13. Saeimā. Viens no būtiskiem šādiem talkas produktiem varētu tapt pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, kad valsts galvenajā likumdevējā orgānā izšķirošajā trešajā lasījumā tiks vētīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Bez aplinkiem runājot, deputāti lems par nebanku kredītu nozares nākotni, un pasākumu plāns tur gana plašs: ierobežot ātro kredītu likmes, aizliegt reklamēt nebanku kredītus, skrupulozāk vētīt potenciālos ātro kredītu ņēmējus, arī paaugstināt viņu vecuma slieksni...

«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.

Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā «Olimpiskā diena 2018» piektdien 650 norises vietās visā Latvijā kopā pulcēja jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu — vairāk nekā 145000 dalībnieku no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.

Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Sv. Sīmaņa draudzes rīkotais Atkarības seminārs, kurā kā lektori uzstājās psihoterapeits, atkarību speciālists ar septiņu gadu galvenā ārsta praksi Straupes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vairāku grāmatu autors Viesturs Rudzītis un pieaugušo izglītības pedagogs Ainārs Iesavs.

Beverīnas novada pašvaldībā pašlaik tiek īstenoti vairāki projekti, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Atbilstoši dažādo projektu īstenošanas stadijām tiek organizētas nodarbības, sabiedrības informēšana, kārtota dokumentācija būvniecības darbu uzsākšanai Mūrmuižā un pārbūvēto novada grants ceļu posmu pieņemšanai, kā arī tiks veikti apjomīgi darbi projektā, kas saistīts ar Trikātas ezeru.

Drēgnajā sestdienas vakarā pēc lietainās dienas silti ģērbušies interesenti pulcējās ap ugunskuru Pekas kalnā, lai atzīmētu Baltu vienības dienu, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Kopīgi tika dziedātas latviešu tautas dziesmas un smelta senču enerģija. Klātesošos uzrunāja Uldis Punkstiņš.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā veiksmīgi iesācies mācību gads, kas aicināja uz stundu 127 izglītojamos. Septembrī notikuši vairāki aizraujoši pasākumi. Tradicionāli otrā mācību diena – Kino diena. Šogad visi skolēni noskatījās mākslas filmu «Kapteiņa Enriko pulkstenis». Pēc filmas noskatīšanās klašu audzinātāji kopā ar bērniem izkristalizēja redzēto, jo arī šajā mācību gadā skolas vērtības ir Atbildība, Cieņa un Sadarbība.

Jaunākie Oksfordas Brūka Universitātes pētījumi ir pierādījuši, ka, dziedot korī, tiek novērsti vai mazināti depresijas, Parkinsona un plaušu slimību simptomi, pazemināts asinsspiediens – līdz ar to samazinās insulta un infarkta riski. Dziedāšana ne vien paaugstina skābekļa līmeni asinīs, bet arī atbrīvo hormonus, kas uzlabo garastāvokli, piemēram, oksitocīnu. Šis hormons samazina gan asinsspiedienu, gan stresa līmeni. Ir vērts atzīmēt vēl vienu novērojumu: personām, kas dzied korī, tiek sinhronizēta sirdsdarbība (no interneta vietnes www.draugiem.lv).

Valmieras Jauniešu domes rīkotās priekšvēlēšanu diskusijas Balsot vai bastot? otro cēlienu 13. septembrī bija pagodinājuši trīs partiju – No sirds Latvijai!, Jaunās konservatīvās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības – pārstāvji. Kā parasti diskusija sākās ar iepazīšanos, kurā dalībnieki īsi pastāstīja par sevi.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas notikumi Rūjienā izvērtās pacilāti, jo tās norisi pārdomāti bija sagatavojusi Izstāžu zāles un muzeja vadītāja Līga Siliņa. Pulcēšanās pie tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļa agronomam, bijušajam zemkopības ministram un Ministru prezidentam Arturam Alberingam «Sējējs», kas 1939. gada augustā tika atklāts, 1952. gadā nogāzts, salauzts un aprakts, no jauna atdzimis un iesvētīts1988. gada 18. novembrī, šobrīd notīrīts un saposts, atspoguļo sabiedrības attieksmi par saglabājamām vērtībām un vēlmi uzzināt vairāk par A. Alberinga personību.