Viņnedēļ pabiju Valmiermuižas parkā, kur starptautiska pārrobežu projekta Dārza pērles ietvaros ierīkots jauns kājceliņš apmeklētājiem, arī ar glītām koka sētiņām - barjerām norobežotas vairākas vietas pa parka perimetru, pa kurām zālienā bija paraduši kāpt un tikai pa sev tīkamām trajektorijām parku šķērsot tie mūsu līdzcilvēki, kuriem primārais dzīvē šķiet savulaik skolā mācītais, ka īsākais attālums starp diviem punktiem ir taisne... Visu pārējo varbūt no skolas gadiem aizmirsuši, taču vēlme visur slāt pa taisnāko ceļu palikusi!

Sestdienas pievakarē pie Vidzemes Augstskolas tika ieskandinātas publiskās klavieres, kas Valmierā uzstādītas jau otro reizi. Iepriekš klavieres bija pieejamas pirms četriem gadiem, cilvēkiem sniedzot daudz pozitīvu emociju un prieku.

Tā var teikt, iepazīstoties ar Valmierā patlaban notiekošajiem ielu rekonstrukcijas darbiem. Par visu sīkāk Liesmai pagājušajā otrdienā pastāstīja pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA.

Mazsalacas vidusskolā pulcējās pārstāvji no desmit Ziemeļvidzemes skolām – 2. Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju turpinātājām – piemiņas karoga maiņas ceremonijā.

Sēļu muižas izstāžu zālē bija skatāma Latvijas armijas virsnieka Pauļa Zolta piemiņas izstāde «Saules mūžu brīvai Latvijai».

Divdesmit četri novada bērni pagājušās nedēļas nogalē, saņemot dāvanas un ziedu pušķus, svinēja atvadas no Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes.

«Kaut kas tāds iespējams tikai Rūjienā!» – tā sestdien, 1. jūnijā, notikušajos, necerēti kupli apmeklētajos «Rūjienas saldējuma» svētkos teica ne viens vien to apmeklētājs.

Trešdien koalīcijas deputāti tik saldi slavēja Egilu Levitu, ka radās bažas iedzīvoties cukurslimībā no viņu ilgākas klausīšanās. Baidos, ka ātri vien no šīm pašām mutēm – sākumā pa kaktiem, vēlāk no tribīnēm – pār viņu gāzīsies žults, dusmas un nievas.

1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, un tās aizsākumi meklējami gandrīz 100 gadu tālā pagātnē, kad vecajā Eiropā sāka diskutēt par bērnu labklājību. Tas bija 1925. gads, kad pasaules mēroga konference notika Ženēvā. Simt gadu laikā mainījušās vērtības, paaudze minusi uz papēžiem jaunai paaudzei. Pārdzīvots kara laiks un pēckara gadi. Joprojām ir zemes, kultūras un tautas, kur bērns nebūt nav vislielākā cilvēces vērtība, bet ir valstis, kur apgalvos pretējo. Arī Latvijā, ja jāmin svarīgākais cilvēka dzīvē, tad joprojām dominē ģimene. Ja valstiski tiek taujāts par prioritātēm, tad atkal tas ir cilvēks un bērns kā mūsu nākotne.

Aktualizējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, vakar notika Valmieras pilsētas pašvaldības un Ekoskolas – privātās pamatskolas «ZAĻĀ SKOLA» kopīgi organizēta savvaļas ārstniecības augu stādīšanas zibakcija Ģīmes dabas takā Valmierā, informē Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldībā.