Pēdējos gados Valmierā līdz ar ekonomisko izaugsmi arvien jūtamākas kļuvušas transporta problēmas, kas regulāri izpaužas sastrēgumos pilsētas centrā, beidzoties darba dienai, bet jo īpaši saasinās masu pasākumu – Valmieras maratona, Prāta Vētras koncertu un dažādu gadatirgu – laikā, kad pārpildīti visi iespējamie un neiespējamie stāvlaukumi. Tāpēc arī pirms katrām pašvaldību vēlēšanām deputātu kandidāti zīmē vīzijas par daudzstāvu autostāvvietām, vēl vienu tiltu pār Gauju un tamlīdzīgiem risinājumiem, un nevarētu teikt, ka šajā jomā nekas netiek darīts – ir tapuši stāvlaukumi pie Pārgaujas ģimnāzijas un vājdzirdīgo bērnu internātskolas, labiekārtotas stāvvietas atjaunotajā A. Upīša ielas posmā pie renovētajiem daudzdzīvokļu namiem, bet ar to joprojām ir par maz. Lai turpinātu uzlabot  situāciju, šovakar piecos Valmieras pašvaldība aicina visus interesentus domes sanāksmju zālē uz Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcijas 2. redakcijas apspriešanu.

Nesen, braucot pa Rūjienas ceļu Ķoņu virzienā, pamanījām kādu aploku, kurā, neskatoties uz sniegputeni, aitu māšu uzraudzībā dzīvespriecīgi spriņģoja bariņš šajā ziemā dzimušo jēru. Piestājām pie kūts, kuras sienu rotā izkārtne, kas vēsta, ka šajā saimniecībā ir realizēts ES finansiāli atbalstīts projekts «Mazo lauku saimniecību attīstībai».

17. janvārī aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu, biedrību, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā.

Apzinoties darbaspēka pieaugošo problēmu, piena lopkopībā arvien vairāk ienāk slaukšanas roboti, mēslu savākšanas robīši un citas modernākās tehnoloģijas. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, bez kurām nav iespējama tālāka attīstība. «Liesmai» kopā ar kuplu interesentu pulciņu nesen bija izdevība apmeklēt vienu no jaunākajām robotfermām Latvijā.

Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmums (SMU) Safe&Stable kļuvis par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), lai varētu saņemt LIAA Valmieras biznesa inkubatora atbalstu. Paralēli sava produkta – baltā spieķa ar sensoriem – attīstīšanai jauniešiem nākas tikt galā ar mācībām tehnikumā. Ēriks Eduards Lapsa un Georgs Krops mācās 3. kursā, un pavasarī viņiem jākārto valsts eksāmeni, savukārt Agris Čodars mācās 4. kursā, bet šobrīd ir praksē Vācijā, un pavasarī viņam jāveido kvalifikācijas darbs.

Visos iespējamos veidos apskādētie mošķi, kuri Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas «Izkāp no telefona!» klipā krampjaini žņaudz mobilos tālruņus pat viņsaules gaitās, nenoliedzami pievērš uzmanību. Pirmā reakcija man un droši vien daudziem ir vainot pašus «nozombētos». Tomēr zombija tēls kampaņai ir trāpīgi piemeklēts ne tikai tāpēc, ka uzskatāmi ilustrē stūres un telefona kombinācijas iespējamās skarbās sekas. Tas mudina domāt par industriju līdzatbildību, mērķtiecīgi konstruējot vidi, kurā indivīds tikai šķietami pats pieņem lēmumus.

ANNIJAS SABULES sirds vienmēr ir bijusi Priekuļos. Tur tika aizvadīti bērnības un pamatskolas gadi, tieši Priekuļos aizsākās lielā mīlestība pret biatlonu. Mācības Annija turpināja Cēsu Valsts ģimnāzijā. Pašlaik viņa ir Vidzemes Augstskolas studiju programmas «Komunikācija un sabiedriskās attiecības» 3. kursa studente.

Lai kādi arī būtu ministri topošajā Krišjāņa Kariņa valdībā, par ārlietu un aizsardzības resoru vadītājiem šaubas nerodas ne mirkli. Abi ir pieredzējuši vīri, jau no pirmās dienas gatavi gan perfektas runas teikt, gan mūsu valsts nostāju pozicionēt starptautiskā mērogā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO šajās pozīcijās abiem ministriem būtiskākais – ieturēt kopējo savienības un alianses kanti, atturoties no brīvdomīgiem izlēcieniem un, nedod Dies, stratēģisko partneru nesankcionētas mutes palaišanas publiskā telpā. Šis Kariņa valdības sāns kā bruņu durvis – ar šīm lietām viss allaž bijis kārtībā gan Edgaram Rinkēvičam, gan Artim Pabrikam.

Katrs aicinājums uz pasākumu tagad beidzas ar brīdinājumu, ka notikumā «var tikt filmēts un fotografēts», katra otrā preses relīze aptver nevis konkrētus cilvēkus un vietas, bet bieži vien ir minēta vien norāde par reģionu.

Viņnedēļ visā Latvijā, arī Kocēnu novadā tika pieminēti 1991. gada barikāžu notikumi. 18. janvārī Kokmuižas pils parterā kā ik gadu tika iedegts barikādēm veltīts piemiņas ugunskurs, pie kura pulcējās Kocēnu pamatskolas skolēni, Kocēnu 38. skautu vienība, PII «Auseklītis» audzēkņi. Par 1991. gada barikāžu notikumiem stāstīja to dalībnieks, kocēnietis Tālavs Megnis. Savukārt 19. janvārī Kocēnu kultūras namā izskanēja barikāžu laika dziesmas un atmiņas kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri, mūziķiem Leonu Sējānu (ģitāra) un Matīsu Akurateru (perkusijas).