No vakardienas daudziem valmieriešiem, kuri ikdienā savām gaitām Gaujas šķērsošanai izmanto Dzelzs tiltu jeb Dzelzīti, radītas zināmas neērtības – uz ietves remonta laiku tilts gājējiem un divriteņu transportam, arī motorizētam, slēgts. Tiesa, jāpaciešas vien līdz Lieldienām – ap to laiku RST Skrūvpāļu vīri, kuri pagājušajā gadā mūspusē strādājuši arī Valmiermuižā Dzirnavu ielas rekonstrukcijā un bruģējuši Lauku ielu Viesturu ciematiņā, sola Dzelzīša remontdarbu pirmo kārtu pabeigt. Uz īsto pastaigu sezonu Dzelzs tilts būs vaļā!

Ar 2019. gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk – VTUA) atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu un dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietām veikt valsts tehnisko apskati.

Kā liecina elastīgā iesaiņojuma ražotāja IMMER Group veiktā aptauja, trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir ļoti svarīgs iesaiņojuma ekoloģiskums, bet pats galvenais ir lietošanas ērtums. Pētījums tika veikts no 2018. gada 18. jūlija līdz 18. augustam pēc IMMER Group pasūtījuma. Lai aptaujātu Latvijas iedzīvotājus, tika izveidota reprezentatīva izlase (800 personu), kas atbilst šādiem raksturlielumiem: 18 līdz 80 gadus veci pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo visā Latvijā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidzemē, Rīgā un tās apkārtnē. Respondentu skaits atbilst katra reģiona iedzīvotāju skaitam.

Sarunā ar SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāju Jurģi Krastiņu atlika vien pažēloties, ka sen neesam aicināti uz SIA iesala un dzērienu cehu Brūzī, kad nekavējoties tikām pieteikti ekskursijai pa ražotni, kurā mani un fotogrāfi Āriju laipni izvadāja tehnoloģe SANDRA OZOLA, atklājot, ka visiem interesentiem tāds gods vairs netiekot izrādīts, jo pēc kādas pastaigas pa ražotnes stāviem un pagrabiem sadarbības partneri no Igaunijas attapuši – kāpēc gan pirkt iesalu no naukšēniešiem, ja var to ražot paši.

Naukšēnu novada vidusskola piedalās Erasmus projektā National Prides in a European context, kura ietvaros tiek padziļināta skolēnu interese par vietējo kultūras mantojumu, iepazīta Eiropas valstu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidība un, piedaloties projekta aktivitātēs, attīstītas skolēnu sociālās un digitālās kompetences, izprasta svešvalodu mācīšanās jēga. Esam jau pabijuši Ungārijā.

Katrs no mums ir atstājis savas pēdas skolas vēsturē, un katram no mums skola saistās ar citiem notikumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Skolā pavadītie gadi bijuši prieka, līksmes, smaida un arī asaru pilni. Tikai caur grūtībām un šķēršļiem cilvēki sasniedz to labāko, ko mēs saprotam kā mērķi.

24. februārī Naukšēnu sporta hallē tika aizvadīts galda tenisa turnīrs, kas kopumā pulcēja 18 dalībniekus no Limbažiem, Alojas, Cēsīm, Rūjienas un Naukšēniem. Šogad tika lemts turnīrā pie dalības nepielaist Latvijas labākos 100 spēlētājus, skatot Latvijas Galda tenisa federācijas reitingu,  un tas padarīja turnīru aizraujošāku.

Visi zinātnieki, kas pētījuši Burtnieku ezeru, atzīmē, ka ezerā ir pārāk daudz balto zivju. Lai kaut nedaudz mazinātu to skaitu, Valmieras mednieku un makšķernieku biedrība nolēma šajā gadā Burtnieku ezerā rīkot savu biedru sacensības balto zivju ķeršanā ar mormišku. Kā iepriekš bija plānots, tās notika svētdien, 3. martā, pie jaunā laivu kanāla Burtniekos. Ar karogiem ierobežotā sektorā visi makšķernieki ķēra tikai baltās zivis (asari lomā netika skaitīti, tie bija jālaiž atpakaļ). Šajā iezīmētajā sektorā 23 sacensību dalībnieki četrās stundās noķēra 92,130 kilogramus zivju! Viena dalībnieka vidējais loms bija virs 4 kilogramiem.

Inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība – šajās nozarēs, kā iesaka Eiropas Komisija, Latvijas valdībai būtu prioritāri jāiegulda budžeta un eirofondu investīcijas. Taču diez vai mūsu pašvaldībnieki Briseles komisāros atradīs sabiedroto cīņai ar administratīvi teritoriālo reformu, lai tā neizvērstos pārāk drakoniski.

Administratīvi teritoriālā reforma – tas vispirms ir naudas jautājums. Situācija, kāda mums ir, izveidojās zināmā mērā politiski. Jo valstī bija jāveic īpašuma pārdale, un, lai to varētu veikt, bija vajadzīga politiskā konstrukcija, kas ļautu pieņemt privatizācijas lēmumus. Tāpēc tika izveidota sistēma ar pašvaldībām, kurām lielās partijas, kuras mēģina saorganizēt privatizāciju, dod līdzekļus un mēģina nodrošināt lokāli balsis – pārliecināt šo elektorātu, ka jāatbalsta šīs partijas, lai tās pēc tam valsts līmenī varētu veikt pārdali.