Vidzemes Rehabilitācijas centra (VRC) speciālisti iesaistījās Fizioterapijas dienas norisē.
VRC speciālisti devās uz skolām, darba kolektīviem, rādīja un stāstīja, kā samērā vienkāršu vingrojumu izpilde uzlabo pašsajūtu. Tāpat mudināja izprast, cik nozīmīgi ir laikus meklēt fizioterapeita padomu, apmeklēt konsultācijas, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības problēmās.
«Ir patīkami, ka mans darbs tiek novērtēts, jo skolotājiem pašlaik nav viegli — attieksme gan no sabiedrības, gan no valdības puses nav tā iedvesmojošākā,» tā savas izjūtas par Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirto Atzinības rakstu raksturo Ķoņu pamatskolas matemātikas skolotāja AIJA ILGA OZOLA: «Lai gan neesmu paradusi kritizēt valdību, patlaban skolotājiem nav patīkami strādāt, jo nekad nezinām, kas mūs sagaida rītdien. Vienu skolu man jau likvidēja, tagad arī nav zināms, kas būs uz priekšu, daudz kas jādara bez samaksas. Man Ķoņos šis būs sestais gads, tā ka īsā laikā vairākkārt vadība mani novērtējusi — tas priecē, bet pavisam skolā esmu nostrādājusi 35 gadus.
Smiltenē s/k Teperis 23. augustā tika aizvadīts pēdējais posms Latvijas čempionātā autokrosā. Pirms tā ar sportisku cīņas sparu apveltītais autosportists naukšēnietis Arnis Odiņš teica, ka uz sezonas noslēguma posmu brauks cīnīties par uzvarām visos braucienos, nevis tikai lai iegūtu nepieciešamos punktus.
HELMUTS ŠMITS, zemnieku saimniecības «Rozes» īpašnieks un kalps vienā personā, savā zemē audzē gan dārzeņus, gan graudaugus. Labība jau nokulta, bet kartupeļu laukos ražas vācēji dosies kuru katru dienu, tiklīdz būs sausāks.
Ar nodibinājuma Ziedot.lv piešķirtajiem līdzekļiem biedrība Ķoņu kalna dzīves skola ķērusies pie projekta Dzīvoju gudri realizācijas ar mērķi uzlabot trūcīgu un maznodrošinātu, kā arī daudzbērnu ģimeņu stāvokli Naukšēnu novadā, sniedzot zināšanas un praktiskās iemaņas sevis izpratnē, komunikācijas un attiecību veidošanā, ģimenes plānošanā, higiēnas nozīmes izpratnē, ģimenes svētku un tradīciju veidošanā, savu personīgo resursu apzināšanā un izmantošanā.
Kā katru septembri, Latvijā arvien jūtamāk sevi piesaka gadskārtējās Dzejas dienas, kuru tradīcija arī mūspusē bez pārtraukuma turpinās jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Šogad tās sākušās ar moto «Dzeja nemelo» un ir sava veida kulminācija Aspazijas un Raiņa simtpiecdesmitgadei.
Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā tiek atzīmētas jau 20 gadus — tradīcija ar koka mantojumam veltītiem pasākumiem aizsākās 1995. gadā un tradicionāli notiek septembra otrās nedēļas nogalē, organizējot atvērtās durvju dienas, ekskursijas gidu pavadībā, koncertus un izstādes. Mantojuma dienu pasākumu rīkošanā, kas Latvijas reģionos ir nozīmīgi notikumi, aktīvi iesaistījušās pašvaldības, starp tām Kocēnu novada pašvaldība.
Šoreiz Rūcamlapu sākšu ar divām ziņām. Pirmā nāk no Saeimas, otrā — tepat no Rūjienas. Manuprāt, svarīgas abas, taču izvērtējums jau katra paša ziņā.
Aizvakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojušies par transportlīdzekļu vadītājiem būtiskām pārmaiņām likumdošanā. Plānots, ka tie šoferi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ būs paspēlējuši savas autovadītāja tiesības uz laiku līdz vienam gadam, pie jaunām pēcāk tiks tikai tad, kad būs nokārtojuši teorētisko eksāmenu.
No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.
Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.