1960. gadā Burtnieku Ausekļa skola tika pārcelta uz Burtnieku centru skolai pielāgotās telpās. Ausekļa skolas telpās atvēra internātskolu.

Labā un ļaunā cīņa ir pasaku, teiku un eposu sižetiskās līnijas pamatā. Parasti labais uzvar, vismaz pasakās. Bez ļaunā, nebūtu labā. Bez nodevības nebūtu uzticības, bez meliem- taisnības. Bez ziemas, nebūtu pavasara. Cīruļputenis nepieciešams mums visiem, lai novērtētu tos dzidros pavasara rītus, kad saules stari atver pirmo krokusu ziedus.

«Annas Brigaderes Sprīdītis, ceļojot un iepazīstot pasauli, nonāca pie atziņas, ka ir jāatgriežas Laimīgajā zemē – Mājās. Skolēnu teātris «Sprīdītis» visus 56 pastāvēšanas gadus ir dzīvojis savā Laimīgajā zemē – Viesturskolā. Tā ir liktenīga sagadīšanās, ka tieši šeit teātris izveidojās un gadu gaitā izauga par visā Latvijā pazīstamu, stabilu māksliniecisku kolektīvu», tā teikts nesen iznākušās grāmatas ««Sprīdītis» Laimīgajā zemē» ievadā. Bagātīgi ilustrētais izdevums ir veltījums skolēnu teātra «Sprīdītis» izveidotājam, režisoram un skolotājam Zigurdam Ķesterim, viņa darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam, skolēnu teātra dalībniekiem un skolai. Teātra 50 gadu (1958 – 2008) vēsturi pārlūkojot, grāmatā to kā krāsainu puzli kopā salicis Viestura vidusskolas skolotājs, «Sprīdīša» aktieris, skolas 1970. gada absolvents MĀRIS LAPSIŅŠ, bet grāmatas teksta korekcijas veikusi šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja LĪGA LAPSIŅA. Skolā kolēģi, laulības dzīvē pāris, vecāki un vecvecāki.

Jocīgi jau sanāk, taču tikai martā pie tevis, lasītāj, dodas janvārim paredzētais lasāmgabals. Tā nu ir, ka arī avīze savā ziņā ir tāds dzīvs un, kā tagad modē teikt, fleksibls pasākums, kurā dažādu objektīvu un subjektīvu apstākļu pēc kādreiz kaut kas paliek pāri. Tā gadās retāk, biežāk — tīri cilvēcīgu vājību dēļ — kaut kā pietrūkst...

Balto sniegpulkstenīšu ziedēšana liecina, ka pavasaris klāt. Daba ir pamodusies, mainās mūsu iekšējā enerģija. Visi kļūstam saulaināki, smaidīgāki, možāki.

LĪGA LIEPA. No 5. klases viesturiete, kad pēc Valmieras sākumskolas ģimenes dzīves vietas maiņas  dēļ izvēlējās mājām tuvāko skolu. Pēc Latvijas Universitātes fizmatiem atgriezusies mājās. Māca piektklasniekiem matemātiku, informātiku 10. klasēs un līdz mācību gada beigām to pasniegs no 5. līdz 11. klasei.

MĀRA ŠILAUA šogad gatavojas absolvēt Vidzemes Augstskolas Tūrista gida - pasākumu organizatora studiju programmu. Tūrisms un viesmīlība ir nozīmīga viņas dzīves sastāvdaļa ne tikai studiju procesā, bet arī pārējā laikā, kad Māra darbojas administratores amatā atpūtas kompleksā «Avoti» un aktīvi nodarbojas ar velobraukšanu gan vasarā, gan ziemā, apskatot ne tikai Valmieras apkārtni, bet arī dodoties tālākos ceļojumos.

Īsi pirms Otrā pasaules kara

Valmieras apvienotā amatnieku biedrība Valmierā darbojās no 1917. gada līdz Otrajam pasaules karam. Pēc Latvijas Amatniecības kameras pieprasījuma 1936. gadā tā tika reformēta, bet darbību turpināja. Biedrība organizējās sekcijās, apvienojot radniecīgus amatus. Savas pastāvēšanas laikā amatnieku biedrība apvienoja vairāk nekā 300 biedru 55 amatos. Šoreiz apskatīsim biedru sarakstu, kas datēts ar 1939. gada 15. janvāri — tajā uzrādīti 195 biedri. Lai izvērtētu kopainu, izmantoju 1919. un 1930. gada jaunuzņemto biedru sarakstus, kas atspoguļo gan biedru nodarbošanos, gan dzīves vietu.

Viņnedēļ, tieši 13. datuma piektdienā, Miķelis trāpījās Valmieras tajā galā, kur kādreiz — i kapitālismā, i sociālismā, i atkal kapitālismā — špalerās glabājās sviesta kluči un siera rituļi, bet tagad pa milzīgo tukšo platību tekalē vien žurku bari. Jā, šad un tad tur iemaldās — varbūt pat uz ilgāku sēršanu — pa cilvēkam bez noteiktas dzīves vietas, varbūt pat vesels bomžu bariņš iemitinās šajā bezmaksas viesnīcā un dara tur visu to, ko homo sapiens ikdienā mēdz darīt. Arī uzpīpo, kad ierauts odierītis vai draudzīgi pulciņā izlakta divlitrīgā alus blašķe...

Marta pēcpusdienā Valmieras muzeja apmeklētājiem bija iespēja atgriezties pagātnē, lai aplūkotu, kādus apģērbus nēsāja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji laikā no 9. līdz pat 20. gadsimtam. Krāsainajā izrādē «Tērpi un etiķete» skatītājus ar modes hronoloģiju iepazīstināja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, bet muzeja darbinieki iejutās dažādu laikmetu pārstāvju tēlos, ne tikai ietērpjoties krāšņos tērpos un aksesuāros, bet arī attēlojot katra laika perioda tipiskākos žestus, kustības, sasveicināšanos un uzvedību.