Vaidavas kultūras un informācijas centrā atvērta BAIBAS GRĪNBERGAS un viņas «Floristikas meistardarbnīcas» kursantu un ilggadēju kolēģu no Rīgas, Jelgavas un Valmieras darbu izstāde — vairāk nekā 100 radoši darbi. Izstāde būs līdz 5. janvārim, bet  6. — 16. janvārī daļa izstādes darbu tiks eksponēti Valmieras Kultūras centrā.

Naukšēnu novada lauku attīstības konsultantei ANTRAI KRIEVĀNEI ir ar ko palepoties: «Ar Valmieras novada fonda (VNF) atbalstu uzlabots hokeja laukums pie Naukšēnu vidusskolas — par piešķirtajiem 265 eiro un pašvaldības līdzfinansējumu tagad laukuma galos uzlikti sieti, lai ar jauniem tīkliem aprīkotajos vārtos netrāpītās ripas nelidotu pāri bortiem. Nu varēs spēlēt hokeju, netraucējot apkārtējos, un, ejot pakaļ ripām, nevajadzēs bojāt slidas. Daži gan par to, ka pavasarī, sniegam kūstot, vairs nebūs tik daudz ripu ko salasīt, ir nobēdājušies. Bēdājamies arī par to, ka pagaidām ledus ir tikai uz ceļa. Tomēr ceram, ka ziema būs, jo mēs esam tie, kas ziemu mīl un par to priecājas — gribam ātrāk izmantot pērn cita projekta ietvaros iegādātās slidas.

Pagājušajās Vīru lietās ar latvieti Uldi pavisam smalki izķidājām dažādu koka sadzīves priekšmetu, lielāku un mazāku mēbeļu, pat transporta līdzekļu restaurāciju un atgriešanu apritē. Iespējams, dažam noderēja kāda Vīnkalnu saimnieka recepte, vēl kāds varbūt ar pavisam citādām acīm vēlreiz pārlūkoja to, kas apputējis un, iespējams, nedaudz salauzts vai kā citādi laika zoba apskādēts, līdz šim gulējis aizmirstībā vecajā klētiņā laukos. Cik zinu, viena kundzīte bija savā saimniecībā atradusi Ulda rādītajai tirgus tačkai līdzīgu stumjamo, ceru, ka tur sanāca abpusēji izdevīgs līkops.

Konferencē «Baltajai grāmatai — 100» Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Vidzemes reģionu pārstāvēja trīs delegātes: Mirdza Lībiete no Cēsīm un Inese Birzkope un Rita Beķere no Rencēniem. Tik tālu no savām mājām sešu stundu garumā ar dzirdēto un redzēto tuvinājāmies rakstnieka J. Jaunsudrabiņa Mūsmājām. Pasākuma gaita bija īpaši pārdomāta, un skolas kolektīva prasme uzņemt viesus pelnīja vien apbrīnu. Emocionālu noskaņu radīja valsts himnas un Neretas vidusskolas himnas «Kā sniegi kalnu galotnēs» (J. Jaunsudrabiņš un R. Pauls) dziedāšana.

Šoreiz noteikti tās ir labās — mūsējie šosezon BBL mačos savā laukumā vēl nav zaudējuši! Trešdienas spēle B grupā tika gaidīta īpaši vairāku iemeslu dēļ. Pretinieki no Prienai pilsētas Lietuvā bija pieveikti viesos, pie tam Valmierā spēlēt bija ieradušies komandai finansiāli ļoti grūtā brīdī. Savukārt mājiniekiem ļoti prasījās pozitīvas emocijas pēc kārtējā pēriena LBL ieskaitē, tāpēc steidzami bija veiktas dažas izmaiņas sastāvā. Aizsūtot mājās pārbaudes laiku neizturējušo amerikāni Bo Spenseru, valmierieši burtiski spēles dienā papildināja komandu ar diviem labiem spēlētājiem — Lietuvas čempionu Žalgira sastāvā un visu leišu jaunatnes izlašu dalībnieku saspēles vadītāja postenī Vīteni Čižausku (22 gadi, 188 cm), kurš nupat vēl nēsāja Valmieras konkurenta BBL B grupā Lietkabelis formu, un iespaidīgu šokolādes puisi no ASV Semu Doveru (24 gadi, 206 cm, 113 kg), kurš sezonu bija sācis Francijas ProA līgas klubā Boulogne. Abi Valmieras jaunieguvumi sevi labi parādīja jau pirmajā spēlē.

Kopš pagājušās sestdienas Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā Gēteborgā norisinās 10. pasaules čempionāts florbolā vīru komandām, kurā somu trenera Īro Parviainena vadītās Latvijas izlases sastāvā piedalās arī trīs mūspuses florbolisti — FBK Valmiera/ViA aizsargu pāris Aigars Belasovs – Gatis Liepiņš un Kocēnu sporta kluba Rubene uzbrucējs Atis Stepāns. Tieši Atis bija tas, kurš Latvijas komandā guva abus vārtus ar 2:11 septiņkārtējiem pasaules čempioniem zviedriem zaudētajā čempionāta atklāšanas mačā. Zaudējums 1:7 tika piedzīvots arī nākamās dienas spēlē pret Somijas valstsvienību, kas līdzšinējos čempionātos izcīnījusi 2 zelta, 5 sudraba un 1 bronzas godalgu. Lai arī šajā reizē Stepāns pie vārtu guvuma netika, viņu atzina par Latvijas izlases vērtīgāko spēlētāju.

Lai pievērstu Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta deputātu uzmanību kritiskajai situācijai piena lopkopības nozarē, kuru izraisīja Krievijas noteiktais pārtikas embargo, kā zināms, 3. un 4. decembrī Briselē ieradās Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji. Arī man Briselē, tā teikt, klātienē bija uzticēts pārstāvēt Latvijas piensaimnieku intereses kopā ar LLKA valdes locekli, LPKS «Trikāta KS» valdes priekšsēdētāju Uldi Krievāru, biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju un Latvijas Zemnieku federācijas lauku attīstības eksperti Agnesi Hauku.

Labā ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tā, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām tapušais jauni vecais Ministru kabinets tīri labā tempā sastiķējis nākamā gada valsts budžetu, sabāzis lielajā cūkādas portfelī un jau atdevis vētīšanai parlamentāriešiem. Sliktā, taču jau ierastā ziņa tā, ka, valsts izdevumus un ieņēmumus kopā liekot, valdība atkal iet pa veco taciņu, pošoties tos, no kuriem jau tā tiek slaukts ne pa jokam, slaukt vēl sirsnīgāk. Protams, cēlu mērķu vārdā, taču tas nemaina lietas būtību.

Kamēr Rīgā valsts varas gaiteņos arvien vairāk modē nāk kādam dot vai nedot pielaidi tā saucamajiem valsts noslēpumiem, kas, manuprāt, pēc tādas vietēja mēroga pīļu dīķa šūpošanās vien izskatās, tikmēr augstākajai ierēdniecībai līdzīgi pakaļ māžojas arī krietni zemāka, maznozīmīgāka ranga činavnieki. Arī viņiem gribas savu varu demonstrēt, visu kontrolēt un justies kā maziem ķeizariņiem savā karalistē — lai arī tā ir tikai kādas valsts tautsaimniecības nozares ministrijā vai, vēl ļaunāk, kādā departamentā vai par valsts nodokļu maksātāju naudu uzturētā pārvaldē. Šāda ierēdniecības uzurpēta vara un tās pārspīlētā piesardzība no malas  izskatās nožēlojama un smieklīga.

Latvijas Pasta preses izdevumu abonēšanas kampaņas pirmajos divos mēnešos noformēti nepilni 155000 abonementu, kas ir vairāk nekā analogā laikposmā pērn.  Šogad Latvijas Pasts drukāto izdevumu abonēšanas kampaņu noslēgs 28. decembrī.