Tikko atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadskārtu. Daudzviet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija vēsturiskā notikuma atceres pasākumi ar atmiņām, karogiem, ugunskuriem un svecēm. Nu jau vairāku gadu garumā katru reizi 23. augusta vakarā Rūjienas novada Jeru pagasta Endzelē iepretī Rūjienas – Valmieras šosejai, pieminot Baltijas ceļu, pagasta iedzīvotājas DZINTRA VENDE un INDRA CELMIŅA neviena ne lūgtas, ne mudinātas iededz vairāk nekā simt gaismas lukturīšus. Ir bijuši gadi, kad viņas tur bijušas tikai divatā, bet bijušas daudzas reizes, kad ar saviem lukturīšiem nākuši arī citi vietējie, un tad jau gaismas ceļš sanācis krietni garāks. Nekur citur Latvijā vēsturiskajā Baltijas ceļa maršrutā nekas tāds nenotiek. Kā radās šī skaistā tradīcija? Par to stāsta abas tās uzturētājas.

Kamēr daudzviet Latvijā bango VARAM plānotās teritoriālās reformas domstarpības, pašvaldību darbs neapstājas, jo tām uzticētās funkcijas un pakalpojumi nepieļauj dīkstāvi. Arī Rūjienā, kur pēdējos gados paveikts daudz paliekoša novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašlaik realizācijā atkal vairāki interesanti projekti. Par tiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Optibet futbola virslīgā VALMIERA GLASS VIA ar neizšķirtu svētdienas spēlē pret FK Metta (0:0) noslēgusi cīņas trešajā aplī. Ceturto – izšķirošo turnīra apli mūsu futbolisti uzsāks vien 14. septembrī ar spēli Daugavpilī.

No 21. līdz 25. augustam Valmierā, Vidzemes Olimpiskajā centrā, un Kocēnu sporta namā 13. reizi norisinājās starptautiskais florbola turnīrs «Latvian Open», kas šoreiz pulcēja 35 komandas no sešām valstīm – Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Šveices, Igaunijas un Krievijas. Turnīra ietvaros notika arī florbola treneru un tiesnešu semināri.

Lai cik svēta un daudziem no mums arī dziļa personiska  ir Baltijas ceļa jubileja, tas tomēr nevar būt iegansts ļaut «paslaucīt zem tepiķa» daudzus pensionārus smagi sāpinājušo PNB bankas skandālu. Gluži kā dažam Saeimas deputātam, kuri vēl atļaujas izteikt personiskās domas, FKTK rīcība man šķita nevajadzīgi barga. Taču rādās, ka iestādei akūti vajadzēja «ķeksīti».

Aiziet cilvēku mūži, mainās varas, bet kartēs, dažādos rakstos, arī cilvēku atmiņās ilgi paliek māju vārdi. Pat tad, kad šo māju vairs nav. Katrs mājas vārds nes līdzi vēsturi, kādu noslēpumu par tā izvēli un došanu. Bet reta mūsdienās būs vēl kādā lauku sētā paaudžu paaudzēs dzīvojusi dzimta, kurai senči ir atstājuši ziņu, kāpēc māja tieši pie tāda vārda tikusi.

Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».

Aprit 30 gadi, kopš 1989. gadā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garajā Baltijas ceļā no Tallinas, cauri Rīgai līdz Viļņai. Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā baltieši, rokās sadevušies, pasaulei apliecināja vienotību Neatkarības atgūšanai. Latvijā Baltijas ceļš sākās uz robežas –  Ķoņu pagasta Unguriņos, kur viens no pasākuma organizatoriem bija Latvijas Tautas frontes Rūjienas grupas vadītājs ILMĀRS LANDRĀTS.

Jau 24. jūlijā «Liesma», uzrunājot gan Valsts vecāko veterināro inspektoru Mārci Ulmani, gan SIA «Valmieras tirgus» vadītāju Induli Āboltiņu un cūkkopības uzņēmuma «Kunturi» pārstāvi Guntu Boli, meklēja atbildi, kāpēc no tirgus aizgājuši vairāki tirgotāji. Kā galvenais iemesls šai situācijai tika minēts cūkgaļas cenu kāpums pasaulē un Latvijā, līdz ar to pirktspējas un tirgotāju peļņas samazināšanās. Apmeklējot Valmieras tirgu, uzklausīju arī pašu tirgotāju skaidrojumu.

Kocēnu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, noslēgusi vēl vienu posmu vēsturiskā Kokmuižas pils kompleksa teritorijas attīstībā, izveidojot jaunu atpūtas vietu — lapeni.