Absolvējot 9. un 12. klasi, nākas pieņemt lēmumus par turpmāko dzīvi: ko darīt tālāk – mācīties vai strādāt? Bet pirms došanās «lielajā dzīvē» ir priekpilnais notikums – izlaidums, kad tiek svinēta viena nozīmīga dzīves posma beigšanās. Šogad priekpilnais notikums bija 588 jauniešiem (9. klase – 298 skolēni, 12. klase – 290), kas absolvēja Valmieras pilsētas vispārējās izglītības iestādes (Valmieras pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes informācija).
22. jūnija rītā un visu turpmāko dienu pie Sv. Sīmaņa baznīcas atkal pulcēsimies, lai sagaidītu skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera 2019 finišētājus.
Pirmdien akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra paziņoja par pieteikuma tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanai iesniegšanu.
Maijā notika SIA ZAAO organizēta lietotu apavu vākšanas akcija Pazole, kuras laikā iedzīvotāji bija aicināti uz 20 ekolaukumiem nest lietošanai vēl derīgus apavus. Mēneša laikā nogādāšanai uz attīstības valstīm nodoti vairāk nekā 3100 apavu pāri. Izdevies savākt gandrīz par piektdaļu vairāk apavu nekā pirmajā akcijā pagājušā gada rudenī.
Pagājušajā nedēļā ASV vēstniece Nensija Petita sveica jaunos stipendiātus Fulbraita, Hamfrija, Bendžamina Franklina programmā un Baltijas – Amerikas brīvības fonda stipendiātus, kā arī programmu SUSI, «Izcilība un sasniegumi mācīšanā» stipendijas ieguvējus. Pasākumā piedalījās arī Vasaras līderības akadēmijas dalībnieki, kuru vidū ir Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Lāsma Šēnberga. Viņa ir viena no 31 stipendiāta, kas saņēma BAFF stipendiju.
Valmieras tehnikums ar Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursa atbalstu īstenoja dienas nometni «Misija Robots», kurā piedalījās 20 jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem.
Ozolu sākumskola, kas vairāk nekā 100 gadus, spītējot pat kara gadiem, uz skolu aicināja vietējos bērnus, tagad ir slēgta. Ēka kalna galā meklē jaunu saimnieku, bet vietējie bērni jauno mācību gadu sāks citās Valkas novada skolās.
J. Daliņa stadiona rekonstrukcijas laikā jau otro gadu pēc kārtas tradicionālās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā notika Ogrē. Aizvadītās nedēļas nogalē, 25. sacensību gadadienā, kā pēdējos astoņos gados ierasts, par galveno balvu spēkojās labākie Baltijas valstu vieglatlēti – visu trīs valstu izlases, kā arī no Baltkrievijas.
Tuvajā kaimiņpilsētā ir kāda ļoti īpaša vieta. Cēsīs, Pils ielā 12, ēkas iekšējais pagalms ienācēju saņem ar skarbu atgādinājumu: piemiņas sienu. Tajā iemūžināti gandrīz sešarpus simti vārdu un uzvārdu, atcere par vēsturiskā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā padomju laika represijās pagājušā gadsimta 40. gados. Piemiņas siena vedina tālāk: pagalma sētas mājā ir telpas, kur pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus atradās čekas izolators – kameras, kur pirms nosūtīšanas uz Rīgu ievietoja arestētos, kas bija apcietināti par pretpadomju darbību vai nacionālo partizānu atbalstīšanu. Kopš pagājušā gada 23. augusta šeit atrodas ekspozīcija «Sirdsapziņas ugunskurs», velte Latvijas simtgadei un unikāla piemiņa par laiku, kad Latvijas ļaužu likteņus mala divas okupācijas, kurām atbilde bija viena: pretošanās.
Vairāku notikumu virknē aizvadītajā nedēļā ne pārāk skaļi izskanēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē «Rīgas Stratēģiskās komunikācijas dialogs» (Riga StratCom Dialogue) pārrunātais. Šāds centrs Rīgā darbojas jau kopš 2014. gada, kad to dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija. Nu tam pievienojusies arī Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda un Slovākija. Konferences centrs rīko jau ceturto gadu. Šogad vairāk nekā 650 dalībnieki no 45 valstīm – augsta līmeņa eksperti no valsts pārvaldes, militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora – sprieda par izaicinājumiem mūsdienu informācijas telpā, kad jaunākās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu cilvēku rīcību.