Pagājušajā piektdienā Liesma caur fotokameras objektīvu iemeta skatu Valmieras lielākajā būvlaukumā, pārlūkojot, kā aktīvā būvniecības sezona iesākusies plašās stadiona rekonstrukcijas realizētājiem. Neiedziļinoties padarītā būvniecības apjoma procentos un eiro tūkstošos, neuzskaitot objektā strādājošos vīrus un darbos iesaistītās tehnikas vienības, var teikt, ka pašlaik reālā darbu procesā ir visu triju paredzēto ēku – tribīņu, viesnīcas un arī vieglatlētikas manēžas – celtniecība, pagaidām neaiztikta vēl tikai vieglatlētikas stadiona un futbola laukuma daļa, kuru celtnieki izmanto dažādu celtniecības materiālu uzglabāšanai.

Ar saviem apmēram 1100 strādājošajiem akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra ir lielākais darba devējs tuvākajā apkārtnē, uz šejieni strādāt brauc cilvēki ne tikai no Valmieras kaimiņu novadiem, bet arī no tālākas apkaimes. Tiesa, uzņēmumā darbs ir ļoti intensīvs un maiņās, tāpēc nodrošināt darba ņēmējus nebūt nav vienkārši. Plašāk par šī procesa niansēm Liesmai stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs un akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis ĢIRTS VĒVERIS.

Jau vairākus gadus Vaidavas ciema pašā centrā saimnieko vieni no lielākajiem krūmcidoniju augļu tirgus dalībniekiem Latvijā – SIA «COOPERATIVE», kas pašmāju tirgū ar savu produkciju ir pazīstami kā «Dabas auglis». Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums savu ražotni  iekārtojis ēkā kaimiņos veikalam «Jancis». Kā stāsta uzņēmuma līdzīpašnieki NAURIS JURGENBERGS un GUNTARS EGLĪTIS,  apjomiem augot, visai drīz šeit viņiem varētu kļūt par šauru.

Tā rodas inovācijas

«Kādā intervijā par inovācijām Valmiermuižas alus ražotnes saimnieks Aigars Ruņģis teicis, ka inovācijas rodas brīdī, kad dzīvē radušās kādas problēmas. Domās šo atziņu pārnesu uz savu saimniecību un sapratu, ka tā tiešām ir.

Sestdien Vidzemes Olimpiskajā centrā VALMIERA GLASS VIA futbolisti turpināja labi iesākto Optibet Virslīgas sezonu, nospēlējot neizšķirti – 1:1 (1:0) ar FK Ventspils.

Latvijas ziemas čempionātā diska mešanā, kas risinājās Murjāņos, vieglatlētiem trīs zelta medaļas.

Latvijas Televīzijas vadībai izraudzītie cilvēki izraisa arvien vairāk protestu – līdz pat sakaitināta Gundara Rēdera asam paziņojumam tiešajā ēterā. Rodas iespaids, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tīšām veica šādu ēverģēlību – vēl neafišētu, bet pašas apjaustu jurģu gaidās.

Lai kā negribētu norādīt uz galvaspilsētu kā labo piemēru, citādi neiznāks, jo runa ir par azartspēļu ierobežošanu. Marta beigās Rīgas domes deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Tas, protams, izraisa pretestību un iespējamus tiesu darbus ar Latvijas Spēļu biznesa asociāciju (LSBA), kura pārstāv desmit biedrus – «Admirāļu klubu», «Joker», «Fenikss laimētavu» u.c. Par vienu no iemesliem tiek minēts, ka tiks «degradēta Latvijas uzņēmējdarbības vide».

No tā, kā valstī ir organizēta uzņēmējdarbība, cik produktīvi un veiksmīgi tā strādā, ir atkarīga mūsu valsts bagātība. Faktiski jebkura valsts var pastāvēt tikai tad, ja ir nodokļu maksātāji, tiek maksāti nodokļi, kurus saražo uzņēmēji. Manuprāt, mūs, uzņēmējus, interesē tas, kā mēs varam attīstīt savu biznesu, un  Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir tā struktūra Latvijā, arī vienīgā struktūra, kas tieši atbalsta uzņēmēju intereses.

No virtuves strādnieces līdz Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības galvenajai tehnoloģei un jauno kadru audzinātājai – tāds vienā teikumā ir valmierietes MIRDZAS ANSONES darba mūžs, par kuru viņa saka: bagāts!