Valsts svētki aizvadīti, nu oficiāli varam sākt domāt par Ziemassvētkiem. Nedēļas nogalē pirmā Advente, un drīz jau gada noslēgums. Palēnām sāksies arī iepirkšanās drudzis jeb dāvanu meklēšana. No ārzemēm jau esam aizguvuši ne tikai bērnu izklaides svētkus – Helovīnu, bet arī Melnās piektdienas izpārdošanas, kas norisinājās pagājušajā nedēļā. Akcija un dzeltenās cenu zīmes jau kļuvušas mums kā bullim sarkanā lupata.
Ar Lindas Mīļās vadītas deju grupas Baltā priekšnesumu sestdien Valmieras Kultūras centrā tika atklāts vokālās studijas Smaidiņi un skolotājas Ilutas Dunderes rīkotais 3. Vislatvijas vokālo grupu un solistu konkurss Dziesmu virpulis Valmierā 2018, kas bija pulcinājis 600 dalībniekus – 72 grupas un 52 solistus no Valmieras, Cēsīm, Ozolniekiem, Ogres, Ķeguma, Ikšķiles, Daugavpils, Alūksnes, Talsiem un Rīgas. Godinot Latvijas valsti dibināšanas 100 gadu jubilejā, šīgada pasākumā skanēja dziesmas tikai latviešu valodā, kuru izpildījumu pēc 10 ballu sistēmas vērtēja vokālā pedagoģe un diriģente Liene Zvirbule, multimākslinieks Kārlis Neimanis, grupas Triānas parks soliste Agnese Rakovska, vokālais pedagogs un operas solists Juris Vizbulis un dziedātājs ar samtaino balsi Mārtiņš Ruskis.
Piektdien koncertzālē Valmiera notika Valmieras Attīstības aģentūras rīkotā nu jau kārtējā Pēcpusdiena ar mēru. Šoreiz ievadā bija ieskats izglītības jomā Valmierā un Latvijā, pēc tam ar šogad paveikto un nelieliem nākotnes plānu ieskatiem sanākušos pēc kārtas iepazīstināja vispirms triju Valmieras pilsētas satelītu – pilsētai blakus esošo Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu – vadītāji, tad šo pašu tematu jau krietni plašākos rāmjos izvērsa Valmieras mērs Jānis Baiks, bet informatīvo daļu noslēdza ciemiņš no galvaspilsētas – Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ar stāstu par 2019. gada ekonomikas piedāvātajām iespējām lielāku un mazāku projektu realizācijai pašvaldībām. Pēcpusdienu noslēdza kopīga diskusija par aktuālām lietām Valmierā, Vidzemē un valstī.
No piektdienas vakara līdz pat svētdienas vakaram kaimiņpilsētā Cēsīs risinājās starptautisks koksnes hakatrons Garage48 Wood. Tā kā latviešiem, tostarp Liesmas lasītājiem, no šāda tipa vārdiem -troniem laikam pazīstamāki būs biatlons un triatlons, tad atļaušos pasākumu nodēvēt par 48 stundu (divas diennaktis) ilgu jaunu interesantu projektu iemiesojumu dažādos kokmateriālos, sākot ar pliku ideju un beidzot ar gatava izstrādājuma prototipu vai vismaz modeli, ja nosacītais divu dienu laikā tapušais produkts ir gan izmēros, gan darba apjoma ziņā ietilpīgs.
Kolhozu laiks... Šis nebūs stāsts par varu, sistēmu un politiku, bet par cilvēkiem.
Mazsalacas novadā valsts svētku laikā tradicionāli saka paldies ļaudīm, kuri kārtībā tur māju un sētu.
«Sveču mežs Skaņajā kalnā» ir tradīcija, kas mudina cilvēkus Ziemassvētku gaisotni baudīt pie dabas.
Laikā, kad tiek svinēta Latvijas valsts simtgade un notiek Latvijas dzimšanas dienai veltīti koncerti un pasākumi, arī Alojas Mūzikas un mākslas skolas un Mūzikas skolas Universum skolotāji un audzēkņi piedalījās un kļuva par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotājiem. Mēs bijām sarūpējuši savu dāvanu – Latvijas simtgadei veltītu svētku koncertu, kurā muzicēja Alojas Mūzikas un mākslas skolas skolotāju Olgas Ābeles, Anitas Āriņas, Dainas Grīnbergas, Ievas Veides, Jāņa Ansona audzēkņi un Mūzikas skolas Universum skolotāju Ingunas Birznieces, Ritmas Pētersones-Cepītes, Jāņa Dimanta un Aivara Cepīša audzēkņi. Alojas Mūzikas un mākslas skolas zālē varēja apskatīt alojiešu mākslas nodaļas skolotāju Inatras Vaļickas, Lindas Bēces, Gaļinas Birkavas un Vernera Lazdāna audzēkņu radošo darbu izstādi.
Aizvakar man piezvanīja ilgāku laiku neredzēts draugs. Balsī bija dzirdams neslēpts reibums: nāc ciemos, nosvinēsim manu otro dzimšanas dienu! 2013. gada 21. novembrī, tieši tajā brīdī, kad Zolitūdē iebruka lielveikala jumts (apmēram pulksten 17:41), viņam kopā ar mammu tur bija paredzēta nopietna iepirkšanās.
Nebūs, mīļais lasītāj, šoreiz gabaliņš par ekoloģiski audzētu un enerģētiski augstvērtīgu strausa gaļu Latvijas otro simtgadi sākuša latvieša ikdienas ēdienkartē. Ne mums, 99% šīs valsts iedzīvotāju, tāda nauda, ne šo dīvaino lielo putnu pie mums gana saaudzēts. Atļaušos vien atgriezties pie kāda šoruden rakstīta rubrikas Manuprāt gabala, kurā minētās personālijas, vizuāli diezgan precīzi noraksturotas un pat ar IESPĒJAMU ikdienas mācību vietu pieminētas, rampas gaismā nonākušas tikai profilakses nolūkos. Nu, kaut vai sabiedrības cīņā pret plaušu vēzi...