Pirms 60 gadiem zvejnieku laivas veda latviešus Gotlandes virzienā. Bēgļu gaitās. Mēs bijām politiski bēgļi sarkanā terora baiļu ietekmē.  Pirms 100 gadiem Kurzemes iedzīvotāji arī devās bēgļu gaitās, jo muka no ķeizariskās Vācijas karapulku uzbrukuma, pēc tam no Pētera Stučkas kolektivizācijas un nacionalizācijas draudiem. Karš pārvieto tautas gan bēgļu, gan izsūtāmo statusā. Latviešiem bēgļu nometnes ir tikpat pazīstams jēdziens kā pionieru nometnes. Simtiem tūkstošu latviešu vēstures dzirnavās ir devušies bēgļu gaitās, lai svešā zemē saglabātu lielāko no vērtībām — brīvību. Bēgļu liktenis bija tik dažāds: sākot no neticamiem veiksmes stāstiem Austrālijā, beidzot ar latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr neesmu dzirdējis par nāvi no bada vai pajumtes liegšanu.

Pašlaik Latvijai militāru draudu no Krievijas nav, bet tas nenozīmē, ka mums nav jārūpējas par savu drošību, pirmdien sacīja Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš intervijā LNT raidījumā «900 sekundes»: papildu militārie spēki Baltijas reģionā — Baltijā un Polijā, Rumānijā un Ungārijā netraucētu, bet palielinātu drošību, jo tad tā valsts, kas vēlas vērsties pret kādu citu valsti, redz, ka gan pašā valstī ir militārie spēki, kas var dot pretsparu, gan arī kaimiņvalstis spētu ātri nākt palīgā. Militāro spēku klātbūtne apliecinātu, ka palīdzība no kaimiņvalsts var būt daudz ātrāka.

Ir vasaras vidus, kad laukos viss zied un gatavojas un kad lauku sētu saimnieces sēž ogu krūmos. Arī es tur pašlaik esmu, bet domas gan joprojām ir pie mūsu ganāmpulka un piena nozarē notiekošā. Latvijas Lauksaimniecības datu centra aprēķini mūsu saimniecību  2013./2014. gada pārraudzības gadā ar 100 slaucamajām govīm un vidējo izslaukumu gadā 12204 kg no govs ierindojuši ceturtajā vietā Vidzemes ražīgāko ganāmpulku sarakstā.

«Man patiess prieks jūs sveikt 21. Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās vieglatlētikā,» atklāšanas ceremonijā uzrunājot sportistus, trenerus, tiesnešus un viesus, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atgādinot: «Šajās dienās Valmierā pulcējas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labākie un arī jaunatnes vieglatlēti, lai cīnītos par balvām. Šī ir unikāla iespēja un savā ziņā atskaites punkts, lai pierādītu, kā esat trenējušies un kādus rezultātus vēlaties sasniegt. Es pats, kādreiz trenējoties augstlēkšanā un tāllēkšanā, no pieredzes zinu, cik grūti un neatlaidīgi ir jātrenējas, lai sasniegtu labus rezultātus, un tādi šajās sacensībās tiks uzrādīti, lai piedalītos pasaules čempionātā Pekinā, liekot pamatus nākamā gada olimpisko spēļu līdzdalībai. Novēlu, lai sacensībās valda sportiskais gars, draudzīga atmosfēra un, protams, lai uzvar labākie!»

Nav daudz izstāžu, ko ieskandētu apmeklētāju dziesma. Valmieras muzejā tāda bija pagājušās nedēļas nogalē — māksliniecei Anitai Jansonei-Zirnītei piektdien bija gan kupla jubileja, gan izstādes atklāšana. Tāpēc: daudz baltu dieniņu!

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektori iecēla Eviju Voitkāni (attēlā).

Jaunajiem uzņēmējiem, laužoties pa šķēršļiem pārpilno biznesa attīstības ceļu, ļoti svarīgs ir atbalsts. Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (VBII) darbojas jau no 2007. gada, palīdzot gan tikko izveidotiem, gan arī pieredzējušiem uzņēmumiem.

Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses  jaunajām māmiņām stāsta dažādus  slingu stāstus.

Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».

«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.