No  2012. gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Meža likumā ir noteikta jauna teritorija — meža parks. Arī Valmierā ir parki un meža parki, kurus apmeklē pietiekami daudz ļaužu. Šādi meža parki pašvaldības līmenī mūsu pilsētā tika kopti jau labu laiku pirms grozījumiem Meža likumā. Šādi meža parki dod iespēju valmieriešiem ātri nokļūt ikdienas atpūtai piemērotos apstākļos — mežā. Savukārt mums ir vien jāsaglabā  meža materiālās, estētiskās, ainaviskās vērtības. Vienkārši runājot:  tāpat kā nedrīkst bojāt mežu, nedrīkst to darīt arī meža parkā.

«Ir tāda brīnišķīga satikšanās diena — 2015. gada 30. janvāris. Diena, kas ir kā tilts uz 31. janvāri, kad mūsu teātra izveidotājs un ilggadējais režisors Zigurds Ķesteris atzīmētu savu 80. dzimšanas dienu. Diena, kad pie jums, lasītāji, nonāks pirmā mūsu teātra vēstures grāmata «Sprīdītis Laimīgajā zemē» — ar šādiem vārdiem mūs visus, atmiņu stundu un grāmatas atvēršanas svētku dalībniekus, uzrunāja grāmatas autors Māris Lapsiņš. Neapšaubāmi — šāda lieliska ideja par grāmatu varēja rasties cilvēkam, kurš pats ar skolēnu teātri «Sprīdītis» pazīstams jau 48 gadus, no tiem 33 gadus sadarbojies ar skolas teātra izveidotāju un režisoru Zigurdu Ķesteri.

Janvāris Latvijas pilsoņiem atnesa jaunu pašu galveno personas identifikācijas dokumentu — pasi. Šī dokumenta vēsture pasaulē salīdzinoši sena, jo pirmās pases sāka lietot jau 1672. gadā Francijā, kur karalis Ludvigs XIV aizliedza saviem pavalstniekiem izbraukt, bet ārvalstniekiem iebraukt valstī bez pasēm. Tieši šo funkciju ļoti precīzi apzīmē franču passport un itāļu passo tulkojums: solis, arī iespēja cauriet jeb šķērsot robežu. Nevar noliegt, ka pase ir arī savas valsts piederības apliecinājums, un šajā sakarā arī traģiskā krievu padomju dzejdara Vladimira Majakovska leģendārās rindas par savējo dzejolī Pase: lasiet, apskaudiet, manu dzimteni sauc... Viņa pieminēto valsti apskaust nav iemesla, taču būtība jau, prieks par savu pilsoņa pasi tāpēc nemainās.

Deputāti izsaka priekšlikumus, kādus grozījumus rakstīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, sabiedrība, kas iesaistās aktualitāšu apspriešanā internetā, ir sašūmēta līdz baltkvēlei. Vienā katlā tiek vārīta vairs ne tikai putra kopā ar kāpostiem.

Apzinos, ka dažam manis turpmāk izteiktais viedoklis izraisīs skeptisku smaidiņu — nu ko gan viņa tur runā no savas «čības». Taču neesmu arī nekāda nevainīga jaunava, kas nosarkst, vien izdzirdot vārdu sekss, un ģimenes dzīvē viss noticis, kā tam jānotiek, kā gan citādi tiktu pie bērniem. Tomēr uzdrošinos atzīties, ka aizvadītās piektdienas vakarā, netīšām uzslēdzot skandalozā kailfoto meistara Aleksandra Sokolova vadīto TV6 raidījumu «Sokolovs par seksu», biju patiesi, diemžēl nepatīkami pārsteigta par tajā redzētajām, manuprāt, perversajām ainām. Aprunājos ar gados jaunākiem cilvēkiem un pārliecinājos, ka arī viņiem šādi sižeti izraisījuši visai nepatīkamas emocijas.

Būsim reāli, Aldaris LBL čempionāta izslēgšanas spēļu turnīrs mūsu komandai pagaidām patāls, taču joprojām sapnis. Sasniedzams vēl pēc 10 regulārajā čempionātā atlikušajām spēlēm, taču tikai ar maksimālu atdevi un komandas spēli, nevis ar atsevišķu līderu minikoncertiņiem. Viņnedēļ mūsējiem bija divas spēles izbraukumā, abas ar dubultvērtību, jo pret tiešajiem pretiniekiem uz reāli atlikušajām divām vakancēm pirmajā sešniekā. Savu pirmo iespēju pietuvināties sestajai vietai tabulā Valmiera trešdien izšķērdēja pārliecinoši.

Otrdienas valdības sēdē pieņemtais lēmums atteikties no valsts dalības Vispasaules izstādē izraisīja dažu izpildvaras pārstāvju un, protams, budžeta naudu jau tērēt sākušo reklāmistu pārsteidzošu klaju «morālo striptīzu»: kurš te iedrošinās mums liegt kārtējo reizi eleganti šķērdēties?

Atzīmējot Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma (DA) idejas astoņdesmitgadi, Kārļu dienā, 28. janvārī, pie medaļām, iepriecinājuma un atzinības tika arī valmierieši.

Kaut arī dzimusi Rīgā, viņa sevi bez koķetēšanas var saukt par Valmieras meiteni. Tiesa, DZIDRA BRĒDENFELDE ne dienu nav strādājusi šķiedrā, taču tikai sešus gadus no saviem — tieši šodien — apaļajiem ikdienā Dzidrai maizes darbs bijis ārpus Valmieras. Protams, arī studijas RPI. Esam pazīstami jau ilgu laiku, pat vienā lauciņā rosījušies, tāpēc divu izbijušu ceļa meistaru sarunā iztiksim bez jūs.

Iedomājieties skatu — Valmieras Pilsētas svētkos gājienam pa priekšu soļo jaunās ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuros mazuļiem galvā zilas un pureņu dzeltenas ar uzrakstu «Valmiera» rotātas cepurītes. Un tā nemaz nav nereāla vīzija, bet gan gluži īstenojama ideja. Pirmās cepurītes pašvaldība uzdāvināja dvīnīšiem — šī gada pirmajiem pilsētas bērniem, vēl vairākas jau aizceļojušas līdzi jaundzimušajiem uz viņu mājām, bet dzimtsarakstu nodaļā cītīgi tiek veidotas cepurīšu rezerves, jo bērni Valmierā dzimst.