Aizvadītais gads man valdības vadītāja postenī saistībā ar notikumiem aiz austrumu robežām bija visai sarežģīts ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.  Tas nesa ne tikai politiskās un drošības bažas, bet sakarā ar sankcijām deva arī zināmus ekonomiskos satricinājumus reģionos un jo īpaši piena nozarē. Man prieks, ka šī nozare atradusi savu ceļu un tirgus citur, bet kopumā gads nav bijis vienkāršs. Ekonomiskajās sankcijās pret Krieviju Latvijas pozīcija ir vienota ar ES valstu nostāju, viss būs atkarīgs no tā, kas notiks Ukrainā. Ir noslēgts pamiers; ja tas netiks ievērots, martā jautājums par sankcijām tiks pārskatīts. Nevienam jau sankcijas nav izdevīgas, jo tās ietekmē ekonomiku — Krievijas, Latvijas, Eiropas valstu, bet mēs nevaram arī mierīgi noskatīties, kā tiek paņemta citas zemes teritorija.

Sestdien Valmieras Kultūras centrā notikušajā XIX Jaunrades deju konkursa finālā pieredzējušo horeogrāfu grupā žūrija apbalvoto vidū ierindoja arī horeogrāfes, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājas, NBS deju kolektīva Bramaņi vadītājas Taigas Ludboržas Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam Dzieti veidotās divas dejas — Dziesma mani stipru dara ieguva II vietu, Ozoliņš — veicināšanas balvu.

Pasaulslavenais mākslinieks Gustavs Klucis dzimis Latvijā, Ķoņu pagastā, 1895. gada 4. janvārī daudzbērnu ģimenē. Mācījies vietējā skolā Ķoņos, arī Rūjienas draudzes skolā, Valmieras Skolotāju seminārā, Rīgas pilsētas mākslas skolā pie latviešu glezniecības lielmeistariem, līdz 1915. gadā ierauts Krievijas impērijas kara virpulī un kā latviešu sarkanais strēlnieks stāvējis sardzē arī pie Ļeņina durvīm. Turpinājis mākslinieciski izglītoties pie tālaika Krievijas izcilām personībām. Ticējis, ka jauns laikmets pavērs ceļu jaunai mākslai, un, ieguldīdams milzīgu darbu, plecu pie pleca strādādams ar uzticamo dzīvesbiedri mākslinieci Valentīnu Kulaginu, piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, kļūdams ne tikai par padomju režīma propagandas ieroci, bet arī par visā pasaulē pazīstamu Krievijas jaunās mākslas simbolu. Taču 1938. gadā viņš tika arestēts un nošauts kā padomju varas ienaidnieks. Arī tāpēc, ka mākslinieks. Tāpēc, ka spožs. Tāpēc, ka latvietis. Un tālab, ka pretrunīgs ir viņa kā mākslinieka devums, mēs Latvijā viņu tik ilgi nevarējām pieņemt.

/Izmantoti materiāli no I. Derkusovas un I. Bužinskas rakstiem/

*Vidzemes Industriālais parks

Šī ir atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A. god. J. Baika intervija «Valmieras ziņās» 19.01.2015. un Ļ. cien. C. Purgales intervija «Liesmā» 13.01.2015.), kas dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Gribam kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas «nogalināt Laimes lāci vēl nedzimušu», un stāstīt, par ko īsti iestājas kaugurieši. Pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos.

«Ja atskatos, kāds bija 2013. gads, un salīdzinu, kāds novadā sākas 2015. gads, tad varu teikt, ka lietas ir gājušas uz labo pusi. Ir gandarījums par paveikto,» sacīja Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS.

Mazsalacas novada senioru biedrība «Atbalss» februārī atzīmēs darbības 5 gadu jubileju. Darbīgie ļaudis uzsver, ka gadu mija vai apaļas jubilejas nav atskaites punkts paveiktajam, bet gan interesanta senioru ikdiena un kopīgas svētku reizes.

Dzirdot, ka Latvija piedzīvo vienu, otru un trešo veiksmes stāstu, sabiedrība mēdz arī vīpsnāt. Taču Mazsalacas novada ļaudis par savu veiksmes stāstu mēdz dēvēt to iespēju, ka veselības aprūpes pakalpojumi pieejami visai tuvu dzīvesvietai. Mazsalacas slimnīca ir kopējs veiksmes stāsts, kas izturējis laiku, kad valstī notika slimnīcu optimizācija, kad, sarūkot valsts līdzfinansējumam, veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam bija jāprot sevi labi pozicionēt tirgū, jāatrod niša, kurā veiksmīgi darboties. Bez tam Mazsalacas slimnīca ir spējusi ne tikai noturēties, bet arī attīstīties.

EVITA KAĶĪTE-BRASA. Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja. Bijusī rīdziniece, tomēr ar ģimeni no 2009. gada izvēlējusies dzīvi laukos. Vada Trikātas bērnu kolektīvus, Blomes un Bilskas jauniešu deju kopas — Atspērienu un Piesitienu, ar šo sezonu arī Rūjienas vidējās paaudzes deju kolektīvu Luste. Ģimenē aug meita un dēls.

Vidzemes kultūras un mākslas biedrība «Haritas» arī 2015. gadā turpina īstenot 2013. gadā uzsākto projektu «Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai».

2014./2015. gada sezona basketbola klubam Vidzemes Augstskola/Valmiera Glass ir iesākusies ļoti daudzsološi, par ko liecina ne tikai veiksmīgi aizvadītais LBL2 pirmais posms, bet arī komandas sastāva komplektējums. LBL3 sezonas pirmais posms izrādījies veiksmīgs arī kluba jaunizveidotajam fārmklubam, kas, spējot ātri atkopties no zaudējumu sērijas, šobrīd turpina krāt uzvaras. Abu komandu treneri atzīst, ka vieni no galvenajiem sezonas mērķiem ir izpildīti, jo šobrīd komandas ir izcīnījušas vietu abu līgu labāko komandu grupās un tagad var uzsākt cīņas par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs.