Profesionālā izglītība Latvijā patlaban reformu procesā. Notiek gan centralizācija, lielākajām profesionālās izglītības iestādēm pievienojot nelielās skoliņas, gan līdzšinējo vērtību pārvērtēšana, optimizējot mācību programmas. Gala mērķis, protams, — nodrošināt darba tirgu ar vajadzīgajiem kadriem, pie reizes samazinot apmācītu bezdarbnieku rindas. Vērienīgi būvdarbi Vidzemē patlaban notiek ne tikai Valmieras  tehnikuma kompleksā Vadu ielā 12, bet arī kaimiņos Cēsīs, kur 1. septembri jaunās telpās sagaidīs Cēsu Profesionālās vidusskolas (CPV) audzēkņi un pasniedzēji. Starp citu, šī ir arodskola ar senām tradīcijām — pirms mēneša Cēsu Amatniecības skolas 95. dzimšanas dienu atzīmēja teju 400 kādreizējie absolventi un viņu audzinātāji. CPV direktore MAIRA APSĪTE bija Liesmas gide pagājušajā piektdienā, izrādot jau gandrīz gatavo skolas jauno darbnīcu korpusu Valmieras ielā, tieši blakus bijušās 2. vidusskolas ēkai, uz kuru CPV audzēkņi pārcelsies, sākoties jaunajam mācību gadam.

Pērn septembrī, kad iepazīstinājām ar Beverīnas novada pašvaldības policijas jauno priekšnieci DACI ŠMITI, garāku sarunu viņa solīja, kad būs vairāk iepazinusi teritoriju.

«Nedzīvojam tālu no pilsētām, esam pat tādā kā pilsētu krustpunktā,» tā «Auziņu» saimniece SANITA ZIEMANE un paskaidro, ka no viņu mājām līdz Valmierai, Smiltenei un Strenčiem ir tieši 17 kilometri. Tāpēc, kā smejies, var braukt uz trim debess pusēm.

Platas logu palodzes pilnas ar dēstiem un no spraudeņiem izaugušiem, jau sakuplojušiem vasaras puķu stādiem — tā pašlaik izskatās Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa». Dārzniece SILVIJA SERMULE gādā, lai siltajā sezonā ziedošs būtu ne tikai bērnudārza pagalms, bet netrūktu arī nokareno puķu podu un ar tiem rotātos arī bibliotēka un pašvaldība.

Par Starptautisko dzimtās valodas dienu UNESCO konferencē 1999. gadā Parīzē tika noteikts 21. februāris, bet Latvijā to atzīmē sesto reizi. Tai gatavoties aicināja Latviešu valodas aģentūra, 2014. gadā  izsludinot radošo darbu konkursu skolēniem no 2. līdz 12. klasei «Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti» (Aspazija), lai popularizētu latviešu valodas lietojumu, rosinātu skolēnus izzināt kultūrvēsturisko mantojumu, latviešu valodas lomu un nozīmi, katra iedzīvotāja līdzatbildību, kopjot un saglabājot latviešu valodu.

2015. gads Latvijai sācies ar savu spēju pierādīšanu, pirmo reizi kļūstot par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Prezidentūra sniedz plašas iespējas arī skolēniem un izglītības iestādēm, aicinot piedalīties dažādos pasākumos.

Drabešu muižas Amatu mājā sākta projekta «Mantojums — tradicionālā kokle Vidzemē» realizācija. Projekta laikā vairāk nekā pusgada garumā tiks pievērsta īpaša uzmanība latviešu tradicionālajam mūzikas instrumentam — etnogrāfiskajai koklei.

Piektdien un sestdien Kuldīgas manēžā notika 45. Latvijas ziemas meistarsacīkstes vieglatlētikā 25 disciplīnās. Pēc vieglatlētikas statistiķa Andra Staģa datiem, 16 disciplīnās jauno čempionu rezultāti bija augstāki nekā pērnā gada uzvarētājiem, pie tam 11 disciplīnās tika uzrādīti sezonas labākie sasniegumi valstī. Augstvērtīgākais rezultāts pēc Starptautiskās vieglatlētikas federācijas punktu tabulām padevās kārtslēcējam Marekam Ārentam, kas pārvarēja 5,50 m augstumā novietoto latiņu.

Inčukalna sporta kompleksā notika sacensības svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu. Vienlaikus tas bija Latvijas kausa izcīņas pauerliftingā 3. posms un Vidzemes reģiona kausa 2. posms. Sacensības organizēja Latvijas Pauerliftinga federācija sadarbībā ar biedrību «Spēka Pasaule» un Inčukalna novada domi.

Valmieras Jaunatnes centrs Vinda Valmierā organizēja Latvijas komandu čempionātu 64 lauciņu dambretē U10 un U13 vecuma grupās. Tā kā Valmieras Pārgaujas sākumskolā daudzi bērni trenējas prāta spēlēs, skolas vadība palīdzēja savā lielajā sporta zālē organizēt šo čempionātu. U10 grupā piedalījās 27 komandas un U13 grupā — 16 komandas, kur katrā spēlēja 4 dalībnieki. Kopā sacensībās piedalījās 172 dambretisti no visas Latvijas.