Sestdien, 7. martā, Valmieras Kultūras centrā ar savu otro Republikas Tūri uzstājās populāri pašmāju repa mūzikas pārstāvji – ansis, Singapūras Satīns, Edavārdi un Prusax. Koncerta programmā bija gan repa izpildītāju aktuālākās dziesmas, gan populārākie hiti.
Jau vairāku gadu garumā Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs apkopo kārtējā aizvadītā pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Jau pierasts, ka ik reizi produktīvāko ganāmpulku topa galvgalī lasāms Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības, Kļaviņu ģimenes uzņēmuma «CERIŅI» vārds.
Sestdien, 7. martā, tirdzniecības centrā «Domina Shopping» Rīgā norisinājās gada lielākais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums «Cits Bazārs», kurā ar pašu izgudrotiem un radītiem produktiem tirgojās 270 pārstāvju no visas Latvijas.
Aloja-Starkelsen, kā zināms, ir kļuvis par lielāko kartupeļu cietes ražotāju Baltijas valstīs, kā arī par vienu no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē. Lai noskaidrotu, kā uzņēmumam veicas, uz sarunu aicināju Aloja-Starkelsen valdes locekli JĀNI GARANČU.
Perifērā jeb sānu redze ir daļa no mūsu redzes. Ikdienas steigā reti izdodas par to aizdomāties. Arī veicot pārbaudes pie acu ārsta, ja viss ir kārtībā, tam tiek pievērsta pavisam neliela uzmanība.
Pirmdien, 9. martā, Valmieras Jauniešu mājā, Mākslinieku ielā 2, norisinājās grāmatu maiņas punkta atklāšanas pasākums. Interesenti šeit var atnākt ar savu grāmatu, ko ir izlasījuši ar aizrautību, un dalīties ar to, bet apmaiņā paņemt sev kādu citu interesējošu grāmatu.
Paredzams, ka Saeima šodien turpinās skatīt 5. marta sēdē sākto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu otrajā lasījumā. Kopumā šim lasījumam par izmaiņām un papildinājumiem iesniegti 316 priekšlikumi.
Laika ritumu mēs neviens nevaram mainīt, tas ir tiesa. Tomēr mēs varam mainīt savas prioritātes. Kādam prioritāte ir nauda, kādam ģimene, kādam vēl kaut kas cits.
Tēlaini izsakoties, Gauja ir pati galvenā Valmieras iela, tāpēc par upes tīrību regulāra rūpe gan tiem, kuri kādu iemeslu dēļ ikdienā nokļuvuši Gaujas krastā un arī ūdenī, gan arī tiem, kuri pa upi pārvietojas. Protams, allaž Gaujas sardzē arī visi atbildīgie pašvaldības un valsts dienesti, vajadzības gadījumā iesaistoties upes un tās piekrastes glābšanas darbos.
Kaut arī Latvija un Igaunija Baltijā ir divas kaimiņvalstis ar praktiski vienādu atjaunotās neatkarības laika posmu, ekonomiskie procesi abās nebūt nerit pēc vienādiem noteikumiem, un bieži vien igauņi lietas dara citādāk, vienkāršāk un, jāatzīst, efektīvāk. Arī biznesa inkubatoru sistēma viņiem atšķirīga. Par savu vizīti pie kolēģiem Tartu Liesmai pastāstīja LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs JURĢIS PRIEDĪTIS.