9. turpinājums. Iepriekšējais — 30. oktobra “Valmierieša” numurā.

Rēķināšanu laikam apguvu galvenokārt praktiski, kad izrēķināju, ko no kabatas naudas varu atļauties nopirkt. Visbiežāk tās bija smalkmaizītes, kuras skolā kopā ar tēju varēja nopirkt lielajā starpbrīdī. Mamma gan vienmēr deva līdzi sviestmaizes, bet vai gan tās varēja salīdzināt ar kafijas maizīti, kurai vidū bija ļoti garšīgs dzeltens pildījums! Tā sviestmaize palika neapēsta un kaut kur mājās tika noslēpta, visbiežāk ēdamistabā aizmesta aiz lielā skapja. Taču mamma to parasti atrada, un tad sekoja liels bāriens un izskaidrošanās.

Pirmo atmiņu gabalu par Valmieras minerālūdens atrašanu un grandiozajiem plāniem tā izmantošanā beidzām ar Otro pasaules karu, solot turpinājumā ieskatīties minerālūdens ceļos kaimiņpilsētā Cēsīs. No šīs domas neesmu atkāpies ne soli, tieši tāpēc novembra sākumā savā dzimtajā pilsētā apciemoju kādreizējo Cēsu alus darītavas jeb alus darītavas Cēsu alus direktoru KĀRLI TOMSONU.

ROBERTS CIPRUSS šobrīd mācās Valmieras Viestura vidusskolas 12. klasē, kā arī iesaistās ārpusstundu pasākumos, darbojas skolēnu paš­pārvaldē, nodrošina gaismošanu pasākumos skolā un gan ārpus tās. Roberts dejo tautas deju kolektīvā «Sadancis» un ir aktīvs jaunietis, tāpēc vairākkārt viņš nominēts «Valmieras Jauniešu balvai 2019», arī šogad.

Pirms 90 gadiem Teju vai gadsimta garumā valmierieši pamatoti lepojas ar stalto un krāšņo Pien­saimnieku sabiedrības namu. Jauno koppienotavu uzcēla pēc Latvijas Piensaimniecības Centrālsavienības izstrādātā projekta. Kopējās izmaksas sākotnēji plānoja ap 120 tūkstošiem latu. Pie plašām un gaišām telpām Rīgas ielas 41.b tika arī pilsētas bibliotēka un publiskā lasītava. Sapnis par modernu ražotni, kurā nonāktu vienuviet visas piena upes no apkārtējiem pagastiem, radās jau 1923. gada martā. Pārdesmit izlēmīgi zemnieki nodibināja Piensaimnieku sabiedrību. Pagāja vien pieci gadi, un, skat, pašiem sava kopā sanākšanas vieta! 

Valmieras integrētajā bibliotēkā turpinoties novadpētniecībai, bibliotekāres un pētnieces Agitas Lapsas sarūpētais materiāls ļāva izzināt Limbažu ielas vēsturi un iedzīvotājus vairāk nekā gadsimta garumā. 

Pagājušajās brīvdienās Valmierā, tirdzniecības centrā «Valleta» līdztekus lielo zīmolu veikaliem bija sastopami arī 57 skolēnu mācību uzņēmumu stendi – 27 no pamatskolām, bet 30 no vidusskolām, piedāvājot visdažādākās preces, sākot ar ēdienu, suvenīriem, dāvaniņām, kartītēm un beidzot ar tehnoloģijām un sarežģītiem risinājumiem, piemēram, tāda bija digitālā aproce ar vibrējošiem elementiem.

Zinātnieki vienmēr pastāvējuši uz to, ka viņi ir kaut kas līdzīgs bankai, kurā vajag likt iekšā naudu un pēc tam to vēl vairāk izņemt ārā valsts budžetam.

Lielība naudu nemaksājot, tādēļ palielīties varot arī tad, kad nemaz nevajag. Jo bieži iznāk, ka arī par lielīšanos jāmaksā. Ja ne naudā, tad ar uzticības zaudēšanu. Arī premjers Krišjānis Kariņš 2020. gada valsts budžeta tapšanas laikā ne reizi vien palielījās, ka šis nu būšot Latvijas vēsturē nepieredzēti liels budžets, izdevumu daļā paredzot pat vairāk par 10 miljardiem eiro.

«Valmieras Mūzikas skola ir iesākusi mācību gadu, kuram devīze skan «Ar saknēm zemē, ar mūziku dvēselē» un kurš turpināsies 2020. gadā, kad Latvijā pirmā – Valmieras Mūzikas skola – atzīmēs savu simtgadi. Galā pasākums Valmieras Kultūras centrā notiks 2020. gada 10. oktobrī, jo pirmais parakstītais dokuments par mūzikas skolas atklāšanu datēts ar 1920. gada 8. oktobri.»

Pasniegtas «Spēlmaņu nakts» balvas par pagājušā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem teātrī. Par gada labāko aktieri atzīts Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers.