Svētdien Vidzemes Olimpiskajā centrā norisinājās Latvijas 29. Universiāde florbolā. Turnīrā piedalījās sešas Latvijas augstskolas – Vidzemes Augstskola (ViA), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Latvijas Universitāte (LU) un Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA).
Pirmsskolas izglītības iestāde «Auseklītis» Rubenē pagājušajā nedēļā atzīmēja savu 45. jubilejas gadadienu ar salidojumu «Kur sapņi un atmiņas kopā vijas».
No neliela ģimenes uzņēmuma nepilnu trīsdesmit gadu laikā izveidojies Latvijā gana liels un moderns cūkkopības uzņēmums SIA «Kunturi». Tajā, audzējot no 4000 līdz 5000 cūkām un nodrošinot pilnu ražošanas un realizācijas ciklu, darba vietas dotas vairāk nekā 60 darbiniekiem. Kā iesākts jaunais gads? Par to saruna ar uzņēmuma projektu vadītāju GUNTU BOLI.
DOMINIKS AHTERNBOŠS (Dominik Achternbosch) kā brīvprātīgais Latvijā ieradās pagājušā gada novembrī. Viņš pamatā strādā Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda», bet arī aktīvi līdzdarbojas norisēs Valmieras novada fondā, paralēli šīm aktivitātēm viņš arī viesojas skolās, lai jauniešus informētu par brīvprātīgā darba iespējām ārvalstīs. Šobrīd Dominiks piedāvā apgūt vācu valodu iesācēju līmenī trešdienās jauniešiem, ceturtdienās pieaugušajiem un otrdienās skolēniem papildināt savas zināšanas ķīmijā, fizikā un bioloģijā.
Beverīnas novada mācību iestāžu 3. – 4. klašu skolēni tikās sporta un kultūras centrā «Kaimiņi», lai jau septīto gadu kopīgi aktīvi pavadītu laiku un iepazītu citu skolu bērnus. Zīmīgi, ka centrs svinēja savu 10 gadu jubileju un sanākušo vecums bija tieši tāds pats!
31. janvārī, Valmieras pilsētas pašvaldības deputātiem vienprātīgi balsojot «par», apstiprināts Valmieras pilsētas pašvaldības 2019. gada budžets.
Lai cik modernas ir šodienas tehnoloģijas un to iespējas, reizē, kad sāk māju būvēt vai pie jau uzbūvētās aka jārok, joprojām daudzi talkā sauc rīkstniekus – prasmīgus cilvēkus, kuri ar koka klūdziņas vai arī citādiem veidojumiem prot noteikt, kur pazemē ir ūdeni saturošas āderes. Skeptiķi šādas cilvēku spējas gan vēl bieži apšauba, bet rīkstnieki savas spējas pierāda ar reāliem darbiem.
Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai, sastādot valsts budžetu nu jau krietni vien tekošajam 2019. gadam, noteikti nāksies nodarboties ar konsolidāciju. Šo gudro vārdu lieto latviski krietni vien labāk izprotamā teiciena – savilkt jostu – vietā. Ja valsts budžetu nākas sajozt ciešāku, tad loģiski būtu meklēt tās vietas, kur tēriņi līdz šim bijuši pārāk lieli un kur tos iespējams, ja ne pilnīgi nogriezt, tad krietni samazināt gan.
Latvijā parasti ātri izplatās ziņas par kārtējiem vilku uzbrukumiem lauku saimniecību ganāmpulkiem. Tā tas noticis arī šoreiz, kad nelūgtie ciemiņi no meža naktī bija ieradušies kādā Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecībā, kur tika nokosts teļš.
Piedod, Liesmas lasītāj, ka ar savu rakstīto uzplēšu brūces Latvijas un Jūsu miesā un dvēselē. Citādi nevaru. Ai, kā gribētos, ka mēs ikviens apjaustu mūsu nelaimes un to cēloņus. Tikai tad mēs varēsim cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, ko īpaši gaidām šobrīd, kad darbu uzsākusi jaunā Saeima un valdība. Šī raksta virsraksts ņemts no nesen klajā nākušās manas grāmatas Latvijas Dzīvības Stratēģija, kurā analizēju atjaunotās neatkarības gados pieļautās liktenīgās kļūdas. Un ne jau es viens tās konstatēju un uzrādu. Piemēram, publiciste Anda Līce Latvijas Avīzē ik pa brīdim atgādina – kā reiz 2017. gada rakstā. Citēju: «Vesels gadsimta ceturksnis – trešdaļa mūža mums bija atvēlēts, lai savai valstij ieliktu stiprus pamatus un uzceltu vismaz pirmo stāvu. Patlaban ir sajūta, kā pamestā būvlaukumā stāvot – labie materiāli ir izvazāti, strādnieki sēž pīppauzē, bet priekšnieki nezina, ko darīt ar kļūdaino būvprojektu. Ko mēs esam salaiduši un turpinām laist dēlī – vai tikai ekonomikā? Varbūt cēlonis slēpjas kaut kur pavisam citur.»