Valmieras integrētajā bibliotēkā Bērnu apkalpošanas nodaļā kopš septembra darbojas suņu meitene Marta. Viņa ne tikai palīdz bērniem pilnveidot lasītprasmi, bet ir arī lielisks rotaļu biedrs. «25. decembrī Marta nosvinēja savu pirmo dzimšanas dienu. Viņa ir kā Ziemassvētku brīnums, maza brīnumsvecīte – žiperīga un mīļa,» stāsta Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Līga Bujane.
Jaunais 2019. gads Latvijā sācies ar ierasto ikdienas kņadu un dažādām emocijām. Valsts veselības apdrošināšana jau paguvusi iebuksēt, jo nav tiešsaistē pieejama personu datubāze, sistēmu sola palaist normālā darbībā varbūt pēc mēneša. Nupat Latvijas Vēstnesī izsludināti dažādi vērtētie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, pienesumu budžetā Finanšu ministrija te lēš uz 60 miljoniem eiro ar astīti. Par citiem eiro miljoniem norūpējies KNAB, jāatzīst, ka beidzot šīs dzirnas maļ klusi, taču jūtami!
Gadu mija ir svētki. Ja tie sakrīt ar paša dzimšanas dienu, tad svētki vienmēr būs dubultā. Ja gadu mijā izdodas nosvinēt 100. dzimšanas dienu, tad jubilāru jau sveic, sakot: «Cepuri nost, Ērika kungs!»
Notikusi Valmieras drāmas teātra ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonija, kurā sumināti iepriekšējās sezonas labākie mākslinieki un izrādes.
Ar labi padarīta darba sajūtu gadu noslēdza Beverīnas novada pašvaldība. «2018. gads bija veiksmīgs. Mēs racionāli esam izmantojuši tos līdzekļus, kas mums bija,» Liesmu informēja Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS, uzsverot, ka darbs jau uzsākts pie budžeta veidošanas, tomēr nav skaidrs, cik lielas investīcijas varēs ieguldīt novada attīstībai.
RAINERS KALNIŅŠ gada izskaņā tika apbalvots kā Beverīnas sporta laureāts, jo ar komandu basketbola laukumā guva rezultātus – ar komandu ieņēma 2. vietu Eiropas Jaunatnes basketbola līgas (EYBL) superfinālā U20 vecumgrupā un Valmieras Bērnu sporta skolas komandas sastāvā U19 vecumgrupā uzvarēja Latvijas čempionātā. Jaunietis pagājušajā gadā pabeidza mācības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, kas bijušas gandrīz kā otrās mājas, un rudenī uzsāka mācības Latvijas Universitātē Ekonomikas fakultātē, bet paralēli viņš turpina aizrautīgi spēlēt basketbolu.
Jau trīspadsmito reizi Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība un Roberta Mūka muzejs Latvijas vispārizglītojošo un arodvidusskolu audzēkņiem rīkoja jaunrades darbu konkursu, veltītu dzejniekam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam ar mērķi aicināt skolēnus atklāt savas domas, izjūtas un pārdzīvojumus par neparasto un savdabīgo gan Mūka dzejā un esejās, gan apkārtējā sabiedrībā. Konkursa tēma izteikta R. Mūka domu graudā «Man nevajag nemirstības eliksīra,/ Nemirstība ir iesieta Latvijas sierā». Dalībnieku uzdevums bija uzrakstīt jebkura literārā žanra jaunrades darbu atbilstoši tēmai, izvēloties savu virsrakstu.
19. janvāra vakarā Valmieras Kultūras centrā notiks Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla noslēguma koncerts Džezs dzied Aspaziju.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs Līksme no Matīšiem savu prieku svētkos dāvāja Valkas Valsts sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Priecējām viņus ne tikai ar dejām, bet ar līdzi sarūpēto dāvanu grozu, kurā bija ielikts gan gards ievārījums, gan saldumi, gan puķu podiņi, kuri rotās telpas. Liels pārsteigums bija, kad koncerta izskaņā viens no iemītniekiem veltīja mums skaņdarbu. Kopā tika nodziedātā dziesma Klusa nakts... Izrādījās, ka pansionāta iemītniekiem arī ir talanti. Jānis spēlē klavieres, ir kundze, kuras soprāna balsī klausīties vien ir patīkami. Šķīrāmies ar domu, ka pavasarī tiksimies atkal un tad jau savus talantus mums rādīs arī centra iemītnieki.
Sveiks, Rūcamlapas lasītāj, Jaunajā gadā! Uz ceļiem un ielām ne īsti sniegs, ne īsti dubļi, drīzumā sola pamatīgus mīnusus... Tāpēc arī šogad vispirms, braucot pie auto stūres, draudzējamies paši ar savu galvu, izvēlamies ceļa stāvoklim atbilstošu pārvietošanās ātrumu un ievērojam distanci! Protams, neaizmirstam par īstu ziemas ekipējumu – sezonai atbilstošām riepām, ledus skrāpjiem, sniega birstēm, dažādiem pretapledošanas smāķiem. Jā, un nebūs nemaz lieki visu ziemu vadāt līdzi arī pīpes vadus. Pats šo nepieciešamību dabūju izbaudīt pēc tam, kad iepriekšējā vakarā biju aizmirsis izslēgt pirms tam ieslēgto salona apgaismojumu. Pienākot pie nosnigušā auto nākamajā rītā, nedaudz izbrīnīja no sniega brīvs briļļu maciņa lieluma laukums uz auto jumta – to bija uzsildījusi visu nakti degusī lampiņa. Tomēr īsto iemeslu atklāju tikai tad, kad mans uzticamais Hyundai atsacījās darboties... Starp citu, iegādājoties pīpes vadus, vajag meklēt tos pašus garākos – nekad nevar zināt, kādā situācijā auto būs apklusis un kā tam būs iespējams piebraukt.