...man nav ne goda diploma, ne paša parastākā Triju Zvaigžņu ordeņa. Kad Džemmu Skulmi ievēlēja ordeņu valdē, viņa gribēja mani ieteikt, bet es pateicu, ka neņemšu, atteikšos, jo visādi slepeni un atklāti Latvijas pretinieki jau bija paspējuši ordeņus sev izplēst. Es nevēlējos būt tajā kompānijā.

Pirms 85 gadiem

1935. gada 16. aprīlī Valmierā notika Meža dienu rīcības komitejas sanāksme, kurā lēma par plānotajiem pasākumiem pilsētas apzaļumošanai. Kā par to dažas dienas vēlāk informēja laikraksts Valmierietis (Nr. 295., 1935.g. 17.04.), – arī par vietējo ugunsdzēsēju dalību pilsētas jaunākā parka tapšanā. Minēto Meža dienu laikā, 1935. gada pavasarī, brašie liesmu savaldītāji patiešām arī uzsāka vērienīgus apzaļumošanas darbus ierādītājā teritorijā. Kad aicināti BUB biedri uz pirmo talku, un kas tieši stādīts, uzzinām no publikācijas „Ugunsdzēsēju parks – Gaujas Stāvajos krastos”: „Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība Meža dienās apstādīs savu jauno parku Gaujas Stāvajos krastos, iedēstot apmēram 2000 kokus no 100 dažādām sugām. Ierīkos atsevišķus dārzu, liepu, rožu un citu koku un krūmu laukumus. Pēc projekta topošais parks savā koku bagātībā pārspēj Skrīveru botānisko dārzu. Jaunā parka apstādīšanas darbus uzsāks 5. maijā. Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valde uzaicina visus ugunsdzēsējus ierasties 5. maijā pulksten 8 no rīta pie depo pilnos formas tērpos. Koku stādīšanas darbā mīļi aicināta Valmieras sabiedrība.”  (Valmierietis Nr. 297., 1935.g. 03.05.).

Latvijas un Igaunijas pierobežā dzīvojošiem vēl prātā lielā satraukšanās, pat satrakošanās, kad Igaunijā tika pazemināts akcīzes nodoklis alkoholam  (reizē ar to arī cena par visu pirkumu). Sākās klaigāšana, ka  igauņi, kuriem pašiem nu krietnie padzērieni būs lētāki, nebrauks to pirkt pāri robežai. Bez igauņu alkohola naudas bankrotēšanas priekšā nonākšot pierobežas pašvaldības un pat valsts budžetā sākšoties pamatīga roba ieciršana. Tad nu sekoja mūsu valdības superātrais lēmums grādīgajiem padzērieniem arī Latvijā vēl akcīzes nodokļus pazemināt. Grūti vēl spriest par igauņu un somu tā sauktajiem alkohola tūristiem, bet nav ko liegties, ka valdības sasteigtais lēmums vispirms ir tīkams arī   ikvienam vietējam vidēji mērenas iedzeršanas mīļotājam. Rēķini, cik cītīgi gribi, bet, kad tu  kompānijā mēnesī vismaz desmit puslitrus iztukšo, tad brīdī pirms algas dienas, kad parasti naudas makā vairs tikpat kā nav, tagad pēdējais no 10 traukiem taču tiks  iedots  gluži par velti. (Rēķināšana par bezmaksas pudeli gan būs pareiza tikai tad, ja  pirms tam 9  lētākās būsi nopircis.)

Iespējams, ne tikai Miķelis vien šovasar epizodiski Valmierā pamanījis ārzemniekus pa pilsētu dīkā slājam. Lielākoties tādus sportiskus bērnu un jauniešus, taču arī gana lielu pulku svešās mēlēs runājošas publikas. Vienubrīd, kad Māra Štromberga vārdā nosauktajā trasē notika Eiropas BMX čempionāts, Vidzemes industriālajā un arī sporta galvaspilsētā bija saspietojuši 25 dažādu valstu pārstāvji! Lielai daļai tā bija pirmā tikšanās ar Valmieru, tāpēc gan jau tika lielām acīm apkārt lūkots un arīdzan interesantas ainavas iz valmieriešu dzīves piefiksētas i viedtālruņu foto acīs, i parastajos fotoaparātos.

Nākamajā gadā darbu sāks jauna atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā – Astravjecas AES. Tā kā minētā AES neatrodas tālu no Baltkrievijas kaimiņvalstu – Lietuvas un arī Latvijas – robežām, it īpaši Lietuvā ļoti aktuāls ir jautājums par AES drošību.

Tāda nu ir redakcijas darba ikdiena: nākas uzklausīt gan laikraksta lasītāju dusmu uzplūdus par kādu neizdarību, globālu vai arī pavisam lokālu problēmu, gan arī pateicību par kādu avīzes slejās aprakstītu tēmu, cilvēku vai notikumu. Tiesa, labo vārdu izskan salīdzinoši mazāk, jo laikam jau tomēr ziemeļu tautām nav raksturīgi publiski teikt komplimentus. Tā kā šoreiz man nācās dzirdēt pozitīvas atsauksmes par vairākām «Liesmas» publikācijām un tajās skartajām tēmām, tad paturēt pie sevis šos lasītāju viedokļus neuzdrošinos.

Patlaban nozīmīgākais Latvijas politiskās dienaskārtības jautājums ir valsts budžeta 2020. gadam sastādīšana, tostarp arī tādēļ, ka līdzekļu pieprasījums tradicionāli pārsniedz budžeta iespējas.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss pagājušajā nedēļā apmeklēja Valmieru, lai apsveiktu pilsētas iedzīvotājus un domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ar Valmieras iekļūšanu Latvijas mīlētāko pilsētu topā. Kopš 2018. gada novembra viena no airBaltic lidmašīnām Airbus A220-300 nosaukta Valmieras vārdā.

Vakar Valmieras sākumskolā un Valmieras Valsts ģimnāzijā, atzīmējot jaunā mācību gada sākuma tuvošanos, kopā sanāca vairāk nekā 450 pedagogu, lai piedalītos ikgadējā izglītības konferencē, sveiktu jaunos kolēģus un mācītos no citu pieredzes. Īpaši aktuāli tas ir pirmsskolās, kur ar septembri jāsāk īstenot kompetencēs balstīta izglītības pieeja. Šī gada konferences moto: Mācies un iedvesmo!

Vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» projekta dalībnieku pieredzes brauciens Kurzemē