Sestdien, 9. februārī, Kārķu pagasta Cepšu ezerā notiks jau piektās zemledus makšķerēšanas sacensības «Badīgais Cepšu ķīsis V», informē Valkas novada dome.

Vakar «Rīta Panorāmā» ieklausoties premjerministra Krišjāņa Kariņa atbildēs uz žurnālistu jautājumiem par jaunās valdības pirmajiem darbiem, laikam gan ne vienam vien radās iespaids, ka nu valstī kādu brīdi būs nosacīta stabilitāte. Vismaz kamēr taps šī gada valsts budžets, lai ar tajā paredzētajām summām nu varētu rēķināties gan ministrijas, gan arī pašvaldības. Kā teica premjerministrs, budžeta sastādīšanā lielākais izaicinājums ir, ka valstī vajadzību šobrīd ir krietni vairāk nekā finansiālo iespēju, bet «nauda kokos diemžēl neaug».

Temats šoreiz nebūs veltīts savulaik izteikti zivīgajām ceturtdienām ēdnīcās, drīzāk gribu padalīties emocijās par aizvadītajā svētdienā Vaidavā un Valmierā piedzīvoto. Tēma, protams, veca kā šī pasaule – par mēsliem, kurus atstājam aiz sevis sabiedriskās vietās. It kā neviļus, taču reizēm pat speciāli.

Jauno gadu tautas teātris «Sprīdītis» sācis ar jaunām ambīcijām – devies Latvijas tūrē. «Liesmā» jau iepriekš esam atspoguļojuši, ka Valmieras Viestura vidusskolas vārds ir zināms to jauniešu vidū, kas savu nākotni izvēlējušies saistīt ar aktiermākslu. Skolēni sabrauc no visas Latvijas, un ikkatrs vēlas arī mājiniekiem dzimtajā pusē izstāstīt Rūdolfa Blaumaņa pasakas «Velniņi»  interpretāciju. Janvāra izskaņā tautas teātris «Sprīdītis» viesojās Jaunpiebalgā un Jaunannā, bet februāra beigās ieplānots doties uz Alūksni.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu – par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

Nav labākas vietas par senu muižu, kurā izstāstīt īpašu mīlestības stāstu.

Vairāk nekā 100 sākumskolas vecuma bērni piedalījās Latvijas Skautu un gaidu organizētajā mazskautu un guntiņu ziemas nometnē «Supervaroņu akadēmija».

Pagājušās nedēļas nogalē jaunās animācijas filmas «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» veidotāji viesojās Valmieras kinoteātrī Gaisma/3D Cinema. Īpašajā seansā piedalījās filmas režisors Edmunds Jansons, producente Sabīne Andersone, māksliniece Elīna Brasliņa un Nora Džumā, kura ierunājusi Mimmi lomu. Viņi dalījās savās sajūtās, kas saistās ar animācijas filmas tapšanu un latviešu autores Luīzes Pastores grāmatas bērniem «Maskačkas stāsts» ekranizēšanu. Apmeklētāji varēja degustēt Garškopju kustības «Gardu muti» radīto īpašo veltījumu filmai – cidoniju un suņuburkšķu zelteri «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Dzejnieks Kārlis Kalnietis dzimis 1919. gada 15. februārī Ķoņu pagastā. Pašā atmodas sākumā (1992) kāds pilnīgi neizprotams veselības vājums viņu aizsauca mūžībā. Tā arī savu vienīgo dzejoļu krājumu, kas iznāca 1994. gadā, viņš nesagaidīja.

Savulaik ziņu portālā Latvijai LA.LV Aija Kaukule rakstā Brīvība ar garoziņu lasītājus tuvāk iepazīstināja ar aktrisi Aīdu Ozoliņu. A. Kaukule rakstīja: «Iespējams, kādam kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Aīda Ozoliņa saistās ar skanīgo balsi romantisku filmu aizkadrā, citam – ar padomju kinofilmu trauslo meiteni, taču jau labu laiku aktrises radošos prātus saista neatkarīgais teātris – gan aktrises, gan izrāžu producentes lomās.» Aīdai Ozoliņai mīlestība pret skatuves mākslām esot ielikta jau ģimenē, operas varones cēlo vārdu Aīda viņai tētis izraudzījies. Skaistā balss mantota no vecvecākiem, kuri bijuši dziedātāji, arī tēvs bijis korists. Aīda saka, ka ar teātri saindējusies Jaunatnes teātrī, kur 10 gados izgājusi Ādolfa Šapiro skolu. Un vēl viņa saka, ka tagad aktrises ambīcijas piepildītas viņas izrādēs Balkona ragneši, Mēs un mūsu sieva u.c. un ka neatkarīgais teātris dod radošu brīvību – tā sacīt, esi brīvs no repertuāra važām.