Valsts prezidenta Andra Bērziņa nedēļas nogalē paziņotais, ka viņš nevēlas būt starp pretendentiem uz pirmās personas statusu Latvijā, lielā daļā sabiedrības uzvilnīja pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, lēmums it kā gluži loģisks un drīzāk gan gaidīts, no otras — tāda kā tukšuma sajūta, jo prezidenta ilgā vilcināšanās tikpat labi varēja nozīmēt arī cenšanos par katru cenu palikt amatā vēl vienu termiņu. Latvijā, īpaši Latgalē un citos no Rīgas attālākos reģionos, Andra Bērziņa vārds drīzāk saistījās ar paredzamību, stabilitāti un zemniecisku vienkāršību. Mīklainā noslēpumainība un šķietamā neizlēmība attiecībā uz iespējamo kandidēšanu bruģēja ceļu visdažādākajiem minējumiem, un arī šajā paziņojumā pietrūka skaidras motivācijas — kāpēc tāds lēmums.

Lasot «Liesmā» intervijas, kas saistītas ar novadu (arī  Beverīnas) nespēju dēļ finansiāliem robiem budžetā rīkoties, lai veicinātu attīstību, rodas jautājums: kādas tad pašvaldību funkcijas un iespējas ir? Šķiet, neesam pārāk tālu no ne tik senajiem klaušu laikiem, kad strādājām, lai maksātu nodevas muižkungiem, kuri savukārt nebija ieinteresēti neko pretī dot.

Pirms vairākiem gadiem daudzviet daudzdzīvokļu namu pagalmos Valmierā varēja novērot, kā sieviņas un nereti arī vīriešu kārtas pārstāvji no rītiem ar kanniņām un burciņām pie rokas pulcējas vienuviet.  Reizēm nācies kādu laiku pastāvēt, taču tam bija savs labums — iespēja ar kaimiņiem aprunāties. Turpat pagalmā arī tika dalīts tas, pēc kā reizēm pat sastājās rinda — trekns piens (no tā virsiņu nosmeļot, pat  krējums sanāca), tieši no lauku saimniecības. Abas iesaistītās puses bija apmierinātas, taču tirgotājiem tika norādīts, ka šāda andele neatbilst sanitārajām normām.

Aprīlis jau pirms daudziem gadiem saistījās ar mākslinieku iznākšanu no darbnīcām, viņu tikšanos ar tautu ne tikai izstāžu zālēs, bet arī radošos vakaros kultūras namos; 20. gadsimta 80. gados īpašs notikums bija kopīgā izstādē sastapt Vidzemē strādājošos māksliniekus. Gāja gadi, tradīcija apsīka, tomēr pirms trim gadiem, izstāžu kuratoriem aktīvi sadarbojoties ar māksliniekiem, tradīcija tika atjaunota.

Mākslas mēneša ietvaros mākslas Galerijā Laipa piektdien tika atklāta konceptizstāde Jūra pie viena pleca. Izstāde ir veltījums Baltijas jūrai, un tā iezīmē vienu no mākslas pasaules spējām — uzrunāt un pievērt uzmanību globālām problēmām no pavisam cita skatupunkta.

Pagājušās nedēļas nogalē izstāžu kompleksā Rāmava notika ikgadējā pavasara izstāde, kurā savu varēšanu un piedāvājumu lauksaimniecības, mežizstrādes, vides veidošanas un labiekārtošanas jomā piedāvāja dalībnieki no Latvijas un tuvējām ārzemēm.

Pēdējos gados Rūjienā sekmīgi ir renovētas vairākas pašvaldības ēkas — gan par Eiropas fondu, gan arī pašvaldības līdzekļiem. Iesniedzot pieteikumu VARAM izsludinātajā klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētajā atklātajā projektu konkursā «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai» ceturtajā kārtā un iegūstot  finansējumu, šā gada sākumā  renovētas vēl  trīs ēkas — Rūjienas vidusskola, sociālās aprūpes centrs «Lode» un Rūjienas Kultūras nams.

Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja un projektu administratore IEVA ZEMĪTE par būvniecības jaunumiem un iecerēm

Kā Rūjienas etnogrāfisko brunču rakstā atainots visa gada ritums, tā arī Rūjienas tūrisma sezona rit visa gada garumā.

No sarunas ar Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju GUNU ĶIBERI.

Trīs īpašības vārdi, kas atklāj Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 11. klases skolnieka NIKA CIPRUSA raksturu, visprecīzāk ir —  aktīvs, gudrs un atbildīgs jaunietis. Viņš prot novērtēt savus spēkus, gatavs sadarboties un nebaidās sevi izaicināt.