Daudzo Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumu drūzmā mazāku ievērību izpelnījusies iepriekšējā piektdienā Briselē notikusī ES Vides ministru padomes sēde, ko vadīja  Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tajā  pieņēma  būtisku lēmumu — ES līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt nu jau vismaz par 40 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. (To pieņemts uzskatīt par industrializācijas laika sākumu. Jāatgādina arī, ka vēl spēkā ir 2008. gadā pieņemtie likumdošanas akti, kas prasa šo gāzu emisiju par 20 procentiem samazināt jau līdz 2020. gadam.)

Kā tas laiks skrien! Vēl pašam atmiņā, kad, pirmoreiz piesēdināts uzņēmējdarbības kursos pie datora, baidījos nepareizi nospiest taustiņu, jo šķita, ka viena misēkļa pēc sarežģītā un gan jau arī dārgā uzparikte tūlīt varētu, mazākais, iziet no ierindas uz ilgāku laiku. Tagad darba specifika jau paģēr portatīvā datora taustiņus klabināt i darbā, i mājās. Izrādās, nekas slikts ar datoru nevar gadīties, ja vien sliktie puiši neuzlaiž kādu jaunu un pret vīrusu ķērājprogrammām imūnu datorvīrusu, ja vien pats neuzgāz klavierei virsū (un iekšā) krūzi kafijas vai glāzi dzēriena...

Man vienmēr bijusi laime darīt to, kas patīk, un sajust, ka arī kādam citam tas bijis noderīgi, — ar tādu sievišķīgi gaišu atklāsmi māksliniece Anita Jansone-Zirnīte dalījās Rozes dienā ceturtdienas vakarā Valmierā. Pazīstamo grafiķi un gleznotāju šopavasar par savu favorīti izvēlējušās Valmieras zontas, atzīstot viņas devumu mākslā, sabiedriskajā dzīvē un kultūras telpā, īpaši Burtniekos.

Jau informējām par Rūjienas novada domes lēmumu reorganizēt Vilpulkas sākumskolu un Jeru pamatskolu, pievienojot tās Rūjienas vidusskolai. Izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija, kas izstrādājusi trīs modeļus reorganizācijai. Ar tiem komisija tagad iepazīstina bērnu vecākus, pedagogus, skolu personālu un uzklausa  viņu viedokļus. Diskusijas par novada skolu reorganizāciju jau notikušas Vilpulkā un Jeros. «Liesma» pabija sapulcē Jeru pamatskolā.

Jau ierasts, ka ik pavasari Valmierā uz tikšanos pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Jura Sleņģa ierodas reģiona profesionālās izglītības iestāžu vadītāji, lai pie viena galda padalītos ar svaigākajiem jaunumiem katrs savās mājās un arī kopīgi apspriestu karstākos nozares jautājumus. Tādā saietā viņtrešdien pārstāvēti bija Valmieras, Smiltenes un Priekuļu tehnikumi, Cēsu Profesionālā vidusskola un arī Vidzemes Augstskola.

«Daudzi teic, ka adīšana labāk padodas, ja dzija rupjāka. Man patīk zeķes un džemperi mežģīņrakstā. Un ar pērļošanu tas pats: jo sarežģītāk, jo labāk,» tā  DAGNIJA KALNIŅA.

«Šodien malku skaldām šajās mājās, pēc dienām trim četrām jau būsim citviet pie zāģa. Tad gaida cilvēki, kuriem vajag, lai ejam pastrādāt mežā, bet laikā, kad sāksies sēja, būs jābrauc tālāk no novada. Kādā kaltē mūs aicināja palīdzēt,» sacīja 24 gadus vecais Atvars, kurš kopā ar bērnības draugu Sergeju piepelnās, darot gadījuma darbus.

«Kaut ko darīt vairāk, lai klāt nāktu labais, un aizmirst par lieku greznību. Atteikties no kaut kā, ko ļoti gribas,» tā laiku pirms Lieldienām izdzīvo mazsalaciete OLGA STRAUBERGA. Olga ir katoliete. Dzimusi Ludzā, mamma baznīcā gājusi ik svētdienu. Mazā Olga, arī viņas vecākā māsa un brālis domājuši, ka turēsies pie ticības, ka lūdzot vairojas miers ne tikai sevī, bet arī pasaulē, bet tad liktenis dzīvi sagriezis kājām gaisā. Liktenim bijis arī vārds — 1949. gada 25. marts.

Zupas virtuves pakalpojumu Mazsalacā izmanto ilgstoši bez darba palikušie, alkohola atkarīgie, arī daudzbērnu ģimenes, invalīdi un pensionāri, kuru ikmēneša ienākumi ir tik zemi, ka iespēja aizstāt kaut dažas ēdiena vārīšanas reizes ir liels atspaids.

Sagaidot rakstnieka, Baltijas skolotāju semināra absolventa Valda (Voldemāra Zālīša) 150. jubileju un pieminot viņa populārākā darba «Staburaga bērni» 120. dzimšanas dienu, 5. martā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā notika literāro un pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums. Tas rīkots sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Kuldīgas latviešu valodas un literatūras skolotāju un bibliotekāru metodisko apvienību. Konkursā tika iesniegts 81 literārais darbs un 5 pētnieciskie darbi.