Pagājušajā nedēļā Matīšu pamatskolā viesojās Teravādas budistu mūks Džons (John Paramai Dhanissaro) no Taizemes, lai dalītos zināšanās – kā attīstīt savu intuīciju. Latvijā viņš viesojas trešo gadu, lai piedāvātu meditācijas un apzinātības seminārus. Kopumā notiks 18 meditācijas sesijas un lekcijas, kas palīdz izzināt mūsdienu problēmas – stresa pārvarēšanu, dzīves sabalansēšanu, karmu, intuīciju un dzīves misijas atrašanu.
Novembrī «Itāliešu kulinārijas nedēļas» ietvaros Valmieras tehnikumā viesojās delegācija no Ansel Keys institūta Itālijā. Meistarklasi vadīja Vidusjūras diētas eksperts, profesors Michele Giaquinto. Kopā ar topošajiem ēdināšanas speciālistiem no Valmieras tehnikuma pavārs pagatavoja septiņus itāliešu ēdienus, atklājot dažādus kulināros noslēpumus, tostarp – kā pagatavot gaisīgu tiramisu un kāda ir klasiskas picas mīklas recepte.
Tas nu ir noticis! Jau teju visu pagājušo nedēļu jaunās BMX trases būvlaukumā pavisam reāli strādāja uzreiz trīs francūži – Mickael Paul Xaxaire, Nicolas Bonne Gwenael un Christopher Hatton – no specializētās BMX trašu būvniecības firmas EURL RAS Protracks Inc.
Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts «viens risinājums visiem», un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami, uzskata Valsts kontrole, noslēdzot revīziju par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus.
Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.
Laikā, kad Krievija pēc agresijas pret Ukrainas karakuģiem kritusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) nežēlastībā, kārtējo pagali pusgadsimta okupāciju pārdzīvojušo apziņā vai zemapziņā gruzdošajam ugunskuram krievi nāk! svētdienas vakarā piemeta modrie de facto veidotāji, atklājot kādu pērnā gada nogalē notikušu aizdomīgu nekustamā īpašuma pirkumu. Šādi darījumi gan Latvijā nav nekāds retums, un, ja pircējs būtu kāda no tirdzniecības vai šovbiznesa haizivīm, notikušais reti kuram izraisītu interesi. Taču šajā gadījumā nepilnus divus kilometrus no starptautiskās lidostas Rīga esošo ēku, kur līdz šai vasarai atradās pludmales volejbola centrs Brazīlija, caur Latvijā reģistrētu firmu iegādājies Krievijas militārās industrijas pārstāvis. Paceļot nomas maksu, jaunais īpašnieks licis nepārprotami noprast, ka pludmales volejbolu Latvijā viņš attīstīt diez ko negrasās, līdz ar to dodot vielu minējumiem, ko nozīmē celtnieku rosība objektā, kas atrodas ne vien lidostas Rīga, bet arī ASV vēstniecības un Latvijas Pasta centrālā biroja, kā arī ar militāro ražošanu saistītu uzņēmumu stratēģiskā tuvumā.
Pirms pāris dienām man bija saruna ar cilvēkiem par labdarības organizāciju, ko vadu jau septiņus gadus. Man uzdeva jautājumu: «Vai Dievs vienmēr tevi tā ir mīlējis kā šodien?»
Nesen izdevās kādu stundu pabūt izcili radošā atmosfērā, kur pāris dienu garā starptautiskā pasākumā tehniski izglītoti jauni cilvēki vārda tiešā nozīmē radīja jaunas, dizainiski interesantas un tai pašā laikā praktiski noderīgas lietas. Kāds jau no mājām bija atbraucis ar ideju galvā, pārējie, sadalījušies komandās, bija gatavi ar savu intelektuālo pienesumu katru šādu ideju cinīti apaudzēt ar krietni vien nopietnāku čaulu, lai taptu kāda funkcionāla un sabiedrībai vajadzīga lieta. Neskatoties uz saviem izglītības diplomiem, visus kopā sabraukušos vienoja doma strādāt ar koku, visdabiskāko no visiem materiāliem. Prātus kopā lika dizaineri, arhitekti, programmētāji un gan jau arī vēl kādu citu tehnisko lietu pratēji, taču tikpat labi viņu pulciņā varēja būt arī kāds literāts, ķīmiķis praktiķis vai fiziķis pētnieks. Kāpēc ne? Šajā gadījumā jauniešiem ir gan interesants maizes darbs ikdienā, gan varbūt arī hobija līmenī interese par kokapstrādi. Arī pēc šādas prātu vētras divu diennakšu garumā viss viņu dzīvē paliks pa vecam, un kopīgi izstrādātais jaunais projekts būs tikai vēl viena vērtīga pieredze turpmākajai viņu dzīvei.
Labas tradīcijas neizsīkst, un 1. decembrī, nu jau divpadsmito reizi, Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika sveikti pāri, kuri laulību spējuši iznest cauri piecdesmit gadiem. Šajos siltajos, sirsnīgajos notikumos nācies piedalīties ne pirmo reizi, un nekad nav izdevies iztikt bez aizkustinājuma kamola kaklā. Un esmu pārliecināta, ka arī šī gada Zelta pāri nenožēlo šo, dažam varbūt ne tik viegli nākušo, lēmumu šādi, svinīgos apstākļos, vēlreiz savai otrajai pusītei apliecināt uzticību, cieņu, mīlestību.
Ceturtdienas vakarā Valmieras integrētās bibliotēkas 11 gadu dzimšanas dienā jubilāri pēc senas tradīcijas saviem draugiem un klientiem dāvināja ko pārsteidzošu un jauku. Šajā reizē tā bija sarunu festivāla Lampa sarunu skola, kas tapusi speciāla projekta ietvaros, nākot pie slēdziena, ka ar divām dienām Cēsīs ir par maz, līdz ar to nodarbības notikušas gan Latgalē, gan Zemgalē, gan Kurzemē un Vidzemē, cenšoties aptvert iespējami plašāku auditoriju. Arī Valmieras pasākums bija pulcinājis visai daudzveidīgu sabiedrību – skolotājus, uzņēmējus, dakterus, fotogrāfus, improvizācijas teātru entuziastus un pašus bibliotēkas darbiniekus.