1. decembrī Rīgas Domā notiks biedrības «Ascendum» projekta «Mans Doms» organizētais Edgara Raginska mūzikas autorkoncerts «Satikšanās. Ērģeles. Meditācija». Koncertā skanēs pieci pirmatskaņojumi, kas veltīti Rīgas Domam un četriem Latvijas vēsturisko novadu dievnamiem  — Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas Katoļu baznīcai un Rubenes luterāņu baznīcai Kocēnu novadā.

Vakar steidzamības kārtā (divos lasījumos pēc kārtas vienas sēdes laikā, tātad arī galīgajā lasījumā) Saeima, lai   samazinātu mežacūku populāciju un tādējādi arī Āfrikas cūku mēra (ĀCM ) tālāku izplatību, ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma grozījumus Medību likumā.

Cēsīs ir sveču darbnīca, kur Adventa laikā taps tūkstošiem dažāda izmēra un aromātu pielietas sveces. 

Šosvētdien Adventa vainagā iedegsim pirmo sveci. Klāt gaidīšanas un pārdomu laiks, kas nav iedomājams arī bez piparkūku smaržas. Meklējot piparkūku cepējas, atcerējāmies, cik iespaidīgu  piparkūku māju 2005. gada Ziemassvētkos «Liesmas» pirmās lappuses fotogrāfijai izgatavoja Valmierā populārā konditore Mārīte Grundiņa un viņas «Beķerejas» darbinieces. Devāmies ciemos, taču izrādījās, ka Mārīte Grundiņa pensionējoties savu uzņēmumu ar visām tā iestrādēm, darbiniecēm un pat receptēm ir nodevusi Inetai Jablonskai, kura beķereju Valmierā, L. Laicena ielā, nosaukusi par «Saules kliņģeri».

No 6. līdz 15. novembrim Leipcigā norisinājās 80. Starptautiskā Eiropas Jauniešu parlamenta sesija, kurā piedalījās ap 240 delegātu no 34 Eiropas valstīm. Viņu vidū bija arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.c klases skolnieks EGILS LŪSIŅŠ.

Valkas novada dome nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ar aicinājumu veikt izņēmuma regulējumu normatīvajos aktos.

1. decembrī Valmieras teātrī LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos scenogrāfa un režisora Reiņa Suhanova Raiņa un Aspazija 150. jubilejai veltīto dzejas iestudējumu triloģijas noslēdzošais darbs. Izrādes pamatā ir viens no 20. gs. sākuma nozīmīgākajiem darbiem — 1905. gadā iznākušais revolūcijas laikā tapušais un cenzūras aizliegtais Raiņa dzejoļu krājums «Vētras sēja».

Atzinīgi novērtējot to, ka Valmieras badmintona klubs katru gadu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizē četras valsts sacensības badmintonā, valmieriešiem bija uzticēts rīkot Latvijas senioru čempionātu. Sacensības notika sešās vecuma grupās, katrā grupā vīriešu un sieviešu vienspēlēs — MS un WS, vīriešu un sieviešu dubultspēlēs — MD un WD, jauktās dubultspēlēs — MixD. Valmieras seniori, regulāri trenējoties un uzturot labu veselību, arī šogad iekļuva Latvijas labāko badmintonistu skaitā un saņēma kopā 23 medaļas. Latvijas senioru čempionātā badmintonā valmieriešu ieņemtās vietas savās vecuma grupās:

Pāris reižu darba dēļ ir nācies būt Briselē. Abās reizēs blakus Eiropas Parlamentam bija kāds streikotāju bariņš. Neviens no mums neiedziļinājās, kādas bija šo streikotāju prasības, bet sekoja komentārs: tā ir gandrīz ikdiena. Piesaka streiku un dodas ielās — lielāks vai mazāks ļaužu pulks. Tātad piedzīvotais nebija sakritība, bet tradīcijām bagāta likumsakarība. Tradīcija, kas vecajā Eiropā kļuvusi tik ierasta, ka to pat nepamana.

Vēl pirms nedēļas pilsētu un pagastu galvenās ielas un alejas bija patriotiski pacilājoši tērpušās Latvijas karogos, bet nu jau tos sākuši nomainīt Ziemassvētku rotājumi. Tā kā Latvijas karogu godinām vien 10 reizes gadā, pērnajā rudenī izveidojusies domubiedru grupa, kas tagad pārtapusi par biedrību Latvijas karogs, kurā apvienojušies skeletona treneris Dainis Dukurs, operdziedātāja Inese Galante, Likteņdārza autors un arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošais direktors Gatis Mūrnieks, olimpiskais vicečempions bobslejā Oskars Melbārdis un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, — viņi secinājuši, ka Latvija savu nacionālo simbolu izmantošanā un izcelšanā uz citu pasaules valstu fona ir ļoti pieticīga, un viņiem var tikai piekrist.