Jūlija vidū Naukšēnu, Rūjienas un daudz tālāku Latvijas novadu stiprie vīri un sievas zina — Naukšēnu kūrmājas Rūjas Nāras saimnieks Aivars Rullis aicina mēroties spēkiem Ziemeļvidzemes Sievu un Vīru spēlēs, kā arī atsevišķi noskaidrot vietējā novada spēcīgākos. Pēdējos gados turnīru formāts un vingrinājumi palikuši gandrīz nemainīgi, tiesa, dāmas negrib daudz atpalikt no kungiem un ik gadu pieprasa sev vairāk un smagākus pārbaudījumus.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome apstiprinājusi VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kā arī VPR Attīstības programmu 2015. — 2020. gadam.
Kurp doties brīvdienās, lai labi pavadītu laiku? Protams, uz Mazsalacu!
Priecīga vēsts Valmieras basketbola draugiem — basketbola kluba Valmiera galvenās komandas sastāvā pēc vienas Spānijā aizvadītas sezonas atgriezies valmierietis Jānis Kaufmanis. 185 cm garais uzbrūkošais aizsargs Jānis Kaufmanis pērno sezonu pavadīja Spānijas otrajā spēcīgākajā līgā LEB Gold, pārstāvot Forca Leida vienību, kas regulārajā sezonā ieņēma sesto vietu, bet izslēgšanas spēlēs sasniedza pusfinālu. Valmierietis 33 spēlēs Spānijā vidēji 23 minūtēs guva 8,7 punktus, izcīnīja 2,4 bumbas pie groziem un veica 1,2 rezultatīvas piespēles, savukārt LEB Gold izslēgšanas turnīra — ceturtdaļfināla un pusfināla — spēlēs bijis viens no komandas līderiem, 5 spēlēs vidēji 23 minūtēs gūstot 13,6 punktus.
Pašvaldību 52. sporta spēļu finālsacensības Daugavas stadionā Rīgā atlēti uzsāka mešanas disciplīnās. Valmierietis Valdis Blūms, par spīti veselības likstām, V75 grupā izcīnīja pirmās sudraba medaļas ar rezultātu 25,19 m vesera mešanā un 12,34 m smaguma mešanā.
No 26. jūlija līdz 1. augustam Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notiks 13. Eiropas Jaunatnes olimpiāde. Deviņos sporta veidos sacentīsies 15 — 18 gadus veci jaunieši no 50 Eiropas valstīm. Gan pēc sporta veidu klāsta, gan notikumu norises ziņā Eiropas Jaunatnes olimpiāde līdzinās Olimpiskajām spēlēm. Sporta programmā tiek izmantota olimpiskā simbolika un atribūtika, kā arī Olimpisko spēļu tradīcijas.
Kaut arī Eiropas Savienībai palīgos nākušas arī ārpusē lepni stāvošās Norvēģija (gatava uzņemt 3500 bēgļus) un Šveice (519), Briselei pagaidām neizdodas sadalīt pa mītnes zemēm pat pirmo porciju nelegālo imigrantu, kas pārpludinājuši Itāliju un Grieķiju. Nav nekādu ilūziju, ka ar šo 40 tūkstošu izmitināšanu pa visu Eiropu būs gana. Kamēr miera nav galvenajā bēgļu tranzītvalstī Lībijā, ir maz cerību, ka nelegālo migrantu straume varētu samazināties, nemaz nerunājot par pilnīgu apsīkumu.
Līdzīgi kā daudzos citos dzīves kvalitātes rādītājos, arī veselīga dzīvesveida piekopšanā mēs, latvieši, vēl tālu atpaliekam no citu Eiropas valstu brāļiem un māsām. Sportojam maz, attaisnojamies daudz — te slinkums, te nogurums, te nav laika vai dažbrīd izskan: «Tas ir dārgs prieks!»
Somāliešu bēgļu problēmu risināšana vistiešāk saistījās ar Itāliju, bet tagad — arī ar Latviju. Eiropā nokļuvušo bēgļu skaits aug ar katru dienu, un neviens vārtus aizvērt negrasās, tāpēc nav šaubu, ka iespējamo 250 ģimeņu vietā ar laiku Latvijai būs jāuzņem vēl vairāk.
Desmit gadu garumā ik vasaru mākslinieks Jānis Anmanis kopā ar kolēģiem Kauguros rīko bērnu mākslas plenēru. Arī šonedēļ, no 19. līdz 25. jūlijam, Kauguru kultūras nams ir pārtapis par fantāzijas pļavu, kurā rosās 30 radoši un talantīgi bērni, izpaužot sevi zīmēšanā, krāsošanā, veidošanā, kā arī dziedāšanā, dejošanā un dažādās citās jautrās aktivitātēs.