Ja Latvijas vēsturē jānosauc izcilas personības, starp tām noteikti būs Aspazija (īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, precējusies Elza Pliekšāne;1865-1943) un Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865-1929). 2015. gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu. Zīmīgi, ka UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. dzimšanas dienu starptautiskajā svinamo dienu sarakstā! Arī ikgadējā Muzeja Nakts aizritēja Raiņa un Aspazijas zīmē. Neskatoties uz ļoti vējaino, vēso sestdienas vakara nogali, valmierieši ļoti kuplā skaitā apmeklēja muzeja un drāmas teātra pasākumus un izstādes, bet īpaši jāuzteic tie drosmīgie pārdesmit (ekskursijas sākumā pat 61) interesenti, ar kuriem kopā izstaigājām Raiņa ielu visā tās garumā, lai uzzinātu, cik tad reižu dzejnieks pabijis Valmierā un, kuras no pilsētas vietām par godu Raiņa vizītei, vēlāk iemūžinātas vēsturei.

Vispār jau Miķelis ir gandarīts par to, kā dzīvē tiek realizētas viņa nosapņotās versijas. Raugi, nebija vēl Rēzeknē uz svaigi ceptās avīzes paguvusi nožūt tipogrāfijas krāsa, kad jau attiecīgie Valmieras rātes dienesti bija atveduši un uzstādījuši pāris čurbūdiņas pilsētas centra stāvlaukumā, kur sabiedriskajai tualetei līdzīgā ēka nefukncionē un nepriecē akūtas atvieglošanās gribētājus jau kuro gadu.

Beidzot ir noticis ne vien šī mēneša, pat ne gada, bet vēl pagājušajā gadu tūkstotī vairākkārt rosināts notikums. Bez atvadu runu teikšanas un sērīgas dziedāšanas nebūtībā ir aizgājusi viena no Valmieras Kārlienas daļas vēsturiskajām celtnēm — koka būve, spoku nams vai dzīves vietu nedeklarējušu personu  īslaicīga  apmešanās mītne — Stacijas ielā 46.

Vienmēr censties sasniegt iecerētos mērķus — tāds ir SANTAS URBĀNES dzīves moto. Pašlaik viņa neklātienē studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas 3. kursā  par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju, paralēli ikdienā strādā bērnudārzā par mūzikas skolotāju, bet brīvajā laikā dzied jauniešu korī «Skan». Cauri visai viņas dzīvei vijas mūzika un Gaujas nemierīgais plūdums.

Krievijas tirgus kārtējo reizi ir slēgts Latvijas šprotēm, un šis fakts ļāvis izvērsties politiķiem. Atsevišķi asprāši pat aizdomājušies līdz tam, ka vajadzētu aizliegt krievu degvīna importu un dzeršanu, bet nu tas vairāk humoram. Savukārt, kas attiecas uz pašām šprotēm, tad problēma diemžēl ir ne tikai Krievijas politikā, bet arī mūsu pašu eksporta saimniecībā.

Nupat bija iespēja veselu nedēļu noraudzīties, kā par savu paaudzi rūpējas skandināvi. Patiesībā tās ir gan rūpes par bērna kailo dzīvību, gan pie reizes arī pirmie iedīgļi tam, lai mazais izaugtu par likumpaklausīgu savas valsts pilsoni. Tas nekas, ja iesākumā ir obligāta glābšanas veste arī tīnim, nemaz nerunājot par bērnudārznieku, kad viņš dodas pat ne izbraukumā ar laivu, bet gan tikai, vecāku redzeslokā atrodoties, nokāpj pie ūdens, lai iemestu straumē makšķeri.

Profesionālā lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» aizvadītajās brīvdienās cilvēkus aicināja piedalīties akcijā «Atvērtās dienas laukos», kas organizēta ar LR Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un sadarbībā ar AS «Latvijas valsts meži» un noris jau vairākus gadus. Tās ietvaros lauku burvību baudīt gribētājus pie sevis aicināja 102 saimniecības visā Latvijā. Ciemiņus uzņēma arī netālu no Valmieras esošās z/s Vīnkalni saimnieki Zanda un Uldis Žentiņi. Šī vieta, līdzīgi kā viņu ģimenei piederošais traktieris - picērija Liepziedi un Rozmarīns, daudziem jau pazīstama ar itāļu virtuvi, kur var doties arī, lai noskaidrotu, kā tad top picas.

«Lai pavasaris, kas smaržo, vasara, kas silda, rudens, kas baro ikkatru, un ziema, kas priecē tik balti, redz tevi brīvu mūžam, Latvija — gaismas lielvalsts!» — šis ir atzīts par vienu no aizkustinošākajiem vēlējumiem, kas rakstīts zibakcijas laikā un nu jau publicēts sociālajā tīklā Facebook. Šādu un daudzus citus novēlējumus kopš 30. aprīļa cilvēki no dažādām pilsētām, jauno ģeologu kustības «Latvijas Dzīļu atklājēji» aicināti, zibakcijas ietvaros velta Latvijai. Projekta mērķis ir veicināt patriotismu un lepnumu, apzinoties, ka, kaut esam teritorijas un iedzīvotāju ziņā maza valsts, tomēr daudzās jomās esam lielvalsts.

Pieredzes nodošana no paaudzes paaudzē saimniekošanā laukos ir ļoti nozīmīga. It īpaši mūsdienās, kad tik daudzi jaunieši labprātāk izvēlas doties prom uz pilsētām vai ārvalstīm. Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecībā «Ataugas» joprojām darbojas trīs paaudzes. Liesma devās ciemos pie LARISAS GERASIMOVAS, kura savulaik, palīdzot mātei, pārņēma saimniekošanu un tagad jau veiksmīgi strādā kopā ar dēlu KALVI, kurš arī izvēlējies savu dzīvi saistīt ar laukiem.

Burtnieku novada pašvaldības speciāliste EDĪTE STĒRSTE informē: sestdien, 20. jūnijā, Matīšos notiks Burtnieku novada dziesmu un deju svētki, kuros tiks atzīmēta II Dziesmu svētku, kas notika 1865. gadā Jēkabkalnā,150 gadu jubileja.