Vakar, 61 deputātam balsojot «par» un 39 «pret», Latvija teju sešpadsmit nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām beidzot ir tikusi pie jaunas, Krišjāņa Kariņa izveidotas valdības. Šajā sakarā vispirms gribas vai apbrīnot jaunā premjerministra izaugsmi kopš 2002. gada, kad viņš ienāca Latvijas politikā kā viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, bet tikpat kā nepamanīts palika Eināra Repšes ēnā. Viņu atceramies arī kā ne īpaši ietekmīgu ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā (no 2004. līdz 2006. gadam).

Kāda bija Krišjāņa Kariņa valdības tapšanas virtuve? Pirmā lieta – šoreiz Saeimā iekļuva septiņas partijas. Protams, kā jau vienmēr visvairāk balsu ieguva Saskaņa, taču pārējās sešas bija tā sauktās latviskās partijas. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad kāda no šīm partijām bija ieguvusi stabilu vairākumu Saeimā un tāpēc ap sevi varēja visu veidot, šoreiz tā nebija – no sešnieka stabilu vairākumu 13. Saeimā neieguva neviena partija. Tieši tas sarežģīja valdības veidošanas procesu, jo šīs vēlēšanas bija zīmīgas ar vairāksolīšanu daudzām lietām, cilvēki arī vēlējās ieraudzīt jaunu politiku. Tas viss rezultējās ar to, ka šī jaunā politika ļoti sadalījās pa niansēm.

Manuprāt, nevienu vienaldzīgu neatstāja nesen televīzijā redzētais sižets par ceļu satiksmes negadījumu uz Rīgas apvedceļa netālu no Rīgas Hidroelektrostacijas (HES), kur pārgalvīgas apdzīšanas dēļ avārijā tika iesaistīts kāds degvielas pārvadātājs un militārā tehnika. Abās lieljaudas automašīnās bija bīstamās kravas: vienā degviela, bet otrā – Igaunijas aizsardzības spēku kravas automašīnā cauri Latvijai vestā munīcija. Par laimi šajā negadījumā necieta ne ar konvoju pavadītā bīstamā krava, ne arī degvielas cisterna, nenotika kaitējums ne videi un ne arī stratēģiski svarīgajam īpašumam – HES, avārijā cieta tikai divi cilvēki. Labi, ka tā! – tovakar atviegloti nopūtās ne viens vien pie televizora un arī notikuma vietā, kur notiekošais diemžēl varēja izvērsties par ļoti lielu traģēdiju.

No 17. līdz 20. janvārim Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība kopā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju «Live Rīga» un Jūrmalas pilsētas pašvaldību piedalījās starptautiskajā tūrisma izstādē Somijā «Matka Nordic Travel Fair 2019», kas ir lielākais notikums Ziemeļvalstu tūrismā.

Radoši un līdzi jūtoši cilvēki sarūpējuši vajadzīgos adījumus.

Darbs ar jaunatni vienmēr būs izaicinājums, jo tas prasa pacietību un patiesu interesi, lai spētu jauniešus iesaistīt sabiedrībai un pašiem nozīmīgos notikumos. Tāpat mērķauditorijas intereses un vajadzības ir ļoti mainīgas. Kopš pagājušā gada rudens jaunatnes jomā Beverīnas novada pašvaldībā notikušas vairākas pārmaiņas – jaunatnes lietu speciālistes darba pienākumus sākusi pildīt Marika Daļecka un jauniešu centrs kļuvis mobils.

Kad Liesma jautā Brenguļu alus ražotājiem: kāds bijis 2018. gads?, alus brūvētājs Māris Freivalds pieticīgi atbild, ka veiksmīgs! Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vasaras bijušas mazāk saulainas, alus patēriņš audzis par 12,5%. Labvēlīgs bijis karstais un saulainais laiks, lai alus baudītāji viesotos SIA «Abula» alus dārzā Brenguļos, gan arī to baudītu visā Latvijā. Tā rezultātā Freivaldu ģimenes uzņēmums godināts Beverīnas novada Ražas ballē kā lielākais nodokļu maksātājs.

Valmierā kā jau Vidzemes galvaspilsētā ievērojams ir jau tā sauktais vietējais autoparks, un kur tad vēl tie, kas ar saviem spēkratiem ik dienu ierodas mūsu pilsētā strādāt vai vienkārši patērēt naudu lielveikalos! Pērn pilsētas pašvaldība iegādājusies īpašu aparatūru, kas ārēji ļoti atgādina pārvietojamo fotoradaru, taču patiesībā ir absolūts bezpeļņas pasākums (kaut arī fiksē ātrumu!) ar vienīgo mērķi – noteikt satiksmes plūsmas intensitāti dažādās Valmieras vietās. Tad nu, piemēram, centrā tilts pār Gauju pērnā gada decembrī – mērījumi tika veikti no 15. decembra – darba dienās sev pāri pārlaida vidēji 16 tūkstošus automašīnu, bet pirmssvētku dienās – līdz pat 20 tūkstošiem!

Apmēram tā – ar pavisam nelielām pārmaiņām – vērtējams jaunu automašīnu tirgus Latvijā, atsaucoties uz Auto Asociācijas apkopotajiem datiem. Piemēram, 2018. gada sākumā mašīnu tirgošana gājusi kalnup (7% pieaugums pret attiecīgo laika periodu aizpērn), kamēr pērnā gada nogalē apsīkusi (attiecīgi ap 4% mīnusos pret atbilstošu nogriezni 2017. gadā). Sausais atlikums jeb gada kopējā virzība jaunu auto tirdzniecībā pērn – plus 1,7% pret 2017. gadu. Kā mēdz teikt, sīkums, bet vienalga patīkami. Tikai ne Baltijā starp kaimiņiem, jo triju valstu mikro sacensībā Latvija arvien vairāk atpaliek gan no Igaunijas, gan šobrīd arī no Lietuvas: igauņiem jaunu vieglo automobiļu tirgus ir audzis par 3,6%, bet lietuviešiem – par 2,5%.

Valmiera joprojām daudzviet mirdz gadumijas rotās, pazudusi vien krāšņā egle pilsētas centrā un daži citi rotājumi, bet tas viss ir piefiksēts fotogrāfijās, ko gan profesionāļi, gan amatieri iemūžinājuši savos telefonos un fotoaparātos.