GITA DUKURE Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (VDMV) par mākslas projektu vadītāju strādā kopš 2014. gada, kad viņu skolas kolektīvs pamanīja, kamēr viņa mācījās programmā «Interjera noformētājs». Šajā laikā arī ir bijuši pārtraukumi, kad ģimeni papildināja meitiņa. Pašlaik Gita paralēli ikdienas pienākumiem ir audzinātāja 7. klasei un 2. kursam.
Karos un jukās
1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī) Petrogradā pēc lielinieku iniciētā bruņotā apvērsuma atkāpās Krievijas Pagaidu valdība. Decembra beigās Valmieras luterāņu baznīcā notika Latvijas strādnieku, kareivju, bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā lēma par jaunās varas īstenošanu vācu neokupētajā Latvijas daļā — Vidzemē. Par augstāko lielinieku izpildinstitūciju pasludināja Latvijas Izpildkomiteju jeb Iskolatu (ISKOLAT – Ispolņiķeļnij komitetet latišei). Par tās priekšsēdētāju ievēlēja jaunstrāvnieku Frici Roziņu- Āzi. Iskolats praksē īstenoja vairākas Latvijas autonomijas programmas prasības: latvisku pārvaldi, latviešu valodu iestādēs, latviskas skolas. 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1918. gada 3. martā Brestļitovskā Padomju Krievija un Vācija noslēdza separātu miera līgumu, kas noteica Latvijas teritorijas palikšanu Vācijas karaspēka kontrolē. 1918. gada 11. novembrī ar Vācijas sakāvi beidzās pasaules karš un Kompjeņā, Francijā, noslēdza oficiālu pamieru. Saskaņā ar tā noteikumiem mainījās Vācijas karaspēka statuss Latvijā. Noteikumi paredzēja vācu armijas uzturēšanos Latvijas teritorijā, lai aizturētu lielinieku tālāku virzīšanos uz rietumiem. Vienlaikus gan Latvijā, gan ārpus tās turpināja aktīvi darboties latviešu sabiedriski politiskie spēki, kas jau agrāk bija sākuši īstenot savas idejas par Latvijas neatkarību.
Gaujas atzīšanu par Valmieras galveno ielu vairs apšauba vien retais, varbūt tikai tāds, kurš kopā ar pilsētu un šo upi kopš bērnības te nav audzis. Šaubīšanās nevar būt arī par to, ka gar ikkatru ielu, pa kuru notiek intensīva satiksme, jābūt arī ietvēm vai vismaz takām gājējiem. Šajā ziņā arī Gauja savā būtībā atbilst dižas ielas prasībām: staigāšana gar to cauri visai pilsētai ir iespējama gar abiem krastiem. Dažviet gan taciņa ir vien gājēju iemīdīta, bet daudzviet jau pamatīgi veidota un, kā starp Vanšu tiltu un Sajūtu parku, pat ar asfaltu klāta. Priecīga staigāšana, skriešana un satikšanās te ar laternām iegaismotā gājēju ceļā pat novembra krēslas vakaros ir gan skrējējiem, nūjotājiem, gan tikai svaigu gaisu ieelpot izgājušajiem.
Ir personas, ne tikai valstu prezidenti, kuras godinām ar piecelšanos. Ir arī dziesmas, ne tikai valstu himnas, kuras tā godinām. Lai daža atcere par tādām.
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim uzticot iespējamās nākamās valdības veidošanu KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, ir sācies otrais valdības veidošanas mēģinājums. Līdzīgi kā nesen Jānim Bordānam (JKP), kuram valdību izveidot neizdevās, arī Gobzemam ir dotas divas nedēļas laika (līdz 10. decembrim) rezultāta sasniegšanai.
Par mūsu draudzību vairākās paaudzēs varētu rakstīt romānu. Labas kaimiņattiecības starp «Krīvām» un «Straumēniem» iesāka mūsu vecvecāki – Anna ar Miķeli un Anna ar Robertu. Lai arī starp abām Kurzemes lauku sētām bija gandrīz desmit kilometru un lai arī «Krīvās» mani senči bija tikai rentnieki, bet «Straumēni» bija iztikusi vidējā saimniecība, labai kaimiņu būšanai, savstarpējai kooperācijai lauku darbos un kopējai godu svinēšanai tas netraucēja. Draudzību turpināja mūsu vecāki – Emīlija un Arnolds ar Ainu un Ritvaru. Abās dzimtās joprojām dzīvs ir stāsts par to, kā pēc kādām svinībām Arnolds ar Ritvaru visu nakti viens otru mājās vadījuši, nevarēdami vien šķirties.
Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā (pagastmājā) neliela interesentu pulciņa klātbūtnē tika atklāta saistoša izstāde, par kuru bija parūpējies viens no nesen Rencēnu pagastā uz palikšanu ienākušiem vīriem – pensionēts inženieris un zinātnieks Jānis Trubačs, kurš kopā ar kundzi Guntu tagad saimnieko un pamazām sapoš 1928. gadā būvētās Induļu mājas.
Valmieras muzejā pagājušajā nedēļā norisinājās jau ceturtā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Šogad klausītāji varēja dzirdēt 23 priekšlasījumus, tāpat referātu autoriem tā bija iespēja akadēmiskā vidē prezentēt sava pētījuma rezultātus un iesniegt tos anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Visi darbi pēc konferences būs pieejami elektroniskajā izdevumā Latvijas Universitātes (LU) datubāzē.
Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.
Projekta «Manas 100 brīvprātīgā darba stundas Latvijai» mērķis bija pilnveidot Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgo kustības uzskaites sistēmu un īstenot jaunas iniciatīvas sabiedrības iesaistīšanā brīvprātīgajā darbā, īpaši Latvijas reģionos. Pateicoties trim jauniešiem: Elīnai Akmentiņai, Līgai Balodei un Aleksandram Rusakam, Valmieras pilsētas pašvaldība tika sveikta astoņu aktīvāko starpā.