Vakar Valmieras domē tika svinīgi parakstīts līgums par peldbaseina būvniecības darbu īstenošanu. Tā kā pilsētas mērs Jānis Baiks bija piedalījies iepirkuma procedūrā, lai viņam valsts tiesībsargājošās institūcijas nepiesietu interešu konfliktu, Valmieras pašvaldības vārdā līgumu parakstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, bet no izpildītāju puses — SIA Nams valdes loceklis un projekta autors Māris Malahovskis, SIA Arčers valdes loceklis Kaspars Garkanis un SIA Būvuzraugs.lv tehniskais direktors Artūrs Ščurs.

Izlasot kaimiņu laikrakstā «Auseklis» informāciju par to, ka Limbažu novada Viļķenes pagasta «Vīnkalniņos» atrodas Latvijā lielākā un modernākā upeņu stādu ražošanas saimniecība, 2012. gada konkursa «Sējējs» veicināšanas balvas saņēmēja — sertificēta stādaudzētava «Krogzeme», radās vēlme to redzēt un ar tur paveikto iepazīstināt arī «Liesmas» lasītājus. Pieteicāmies ciemos un uztrāpījām uz šīs sezonas pēdējiem zemes darbiem — jaunas upeņu plantācijas stādīšanu. Ar stādaudzētavu iepazīstina tās attīstības vadītājs ANDRIS KROGZEMS.

Kā jau bija plānots, Burtnieku novada pašvaldības domes kārtējā sēdē deputāti atklātā balsojumā pieņēma lēmumu līdz 2016. gada 1. maijam reorganizēt Burtnieku Ausekļa vidusskolu, pārveidojot to par Burtnieku Ausekļa pamatskolu.

Burtnieku baznīcas draudzei atkal rūpes par būvniecības lietām. Šovasar pavisam negaidīti nolūzis viens no baznīcas priekšā augošajiem simtgadīgajiem ošiem, viens zars trāpījis virsū baznīcas vārtu kambarim, sagāžot kaudzē gan savu laiku pārdzīvojušo jumta spāru konstrukciju, gan vecos māla dakstiņus. Tagad paši draudzes cilvēki mācītāja vadībā ķērušies pie jumta atjaunošanas.

Šopiektdien būs apaļi divi gadi, kopš viņš ir valdes priekšsēdis Burtnieku novada pašvaldības SIA BN Komforts. Par uzņēmuma ikdienu ANDRIS MIČULIS stāsta Burtniekam.

Valmierā norisināsies vairāki Lāčplēša dienai veltīti pasākumi. Tā 9. un 10. novembrī no pl. 15 Valmieras Jaunatnes centrā Vinda notiks sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana, kurā piedalīsies bērni un jaunieši. Jau vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji novembrī tiek aicināti piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti stilizēta skaitļa 11 formā, kas simbolizē 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā cīņa pret Bermonta karaspēku. Sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija Valmierā norisināsies ceturto gadu. Lentītes bez maksas varēs saņemt lāpu gājiena dalībnieki, kā arī citu valsts svētkiem veltīto pasākumu apmeklētāji.

Koncertzāle Cēsis parūpējusies par īpaši krāšņu gadumijas programmu — 29. decembrī cēsnieki un pilsētas viesi varēs baudīt koncertu Mūziklu zelta melodijas, bet 30. decembrī ikviens tiek aicināts uz Vecgada svētku balli.

Nākampirmdien, 9. novembrī, notiks fonda Viegli trešā albuma Loks paliek vaļā prezentācija. Tikšanās vieta: Rīgas Centrālā stacija pl. 12.00, bet vilciens Rīga – Sloka aties pl. 12.16. Maršrutā līdz Dzintariem kopā ar fonda Viegli mūziķiem —  Goran Goru, Māru Upmani-Holšteini, Renāru Kauperu, Raimondu Gusarevu un Jāni Strapcānu — tiks izdziedātas trešā albuma dziesmas, kā arī mūziķi brauciena laikā stāstīs albuma tapšanas stāstus. Visu dziesmu iedvesmotājs un vārdu autors ir Imants Ziedonis.

Sabiedriskajā apspriešanā par atļauju cirst kokus Vecpuišu parkā ir izskanējis aicinājums iztikt bez emocijām, vien ļoti argumentēti norādīt, kāpēc kāds no pārbūves plānā nocirst paredzētajiem kokiem tomēr nebūtu cērtams.

Piezvanīja valmierietis Edgars Paegle. Gribot «Zaļās lapas» veidotājiem parādīt īpatnējus kokus. Braucam no Brenguļiem uz Trikātu, kur ceļa kreisajā pusē meža ielokā redzams starp divām lielām priedēm vidū cieši ieaudzis pamatīgs bērzs. Edgars jaunībā bieži viesojies pie radiem netālajās «Silgaļu» mājās, kas atrodas ceļa otrā pusē. Tāpēc vienmēr sirds uz šo pusi velkot gan sēnēs, gan ogās, gan arī gluži vienkārši pazīstamās vietās uz dabu palūkoties. Taču tikai šovasar burtiski acīs iekrituši savdabīgie koki. Iespējams, tādēļ, ka agrāk tos slēpis mežs. Tagad īpašnieks lielu daļu no tā nocirtis un šie trīs atsegušies. Var saprast, ka pat cirtēji tādus kokus ir īpaši novērtējuši, tādēļ tos pasaudzējuši.