Patiešām, nupat īstais laiks sēsties uz motocikla, lai ar saprātīgu ātrumu uz apžuvušajām šosejām baudītu īstu pavasari. Vakarrīt Radio Skonto ēterā no reāla motocikla lietotāja Valda Meldera dzirdēju dažas labas lietas par motociklistiem. Tā pirmā — kaut arī Latvijā ar katru gadu šo divratu motorizēto transporta līdzekļu kļūst vairāk, krītas ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto motociklistu skaits. Te nu gan prasās piebilst: ja ar motociklu, visbiežāk ar tā saukto šosejas žileti, tiešām kaut kur trāpa, tad ar ļoti smagām sekām braucējam... Tā otrā lieta ir japāņu atziņa nevis no samuraju laikiem, bet no mūsdienām — tie astoņdesmitgadnieki(!), kuri pārvietojas ar motocikliem, apķērības ziņā esot par trešdaļu apsviedīgāki nekā viņu vienaudži pie auto stūres. Secinājumus, mīļie, izdariet paši!

Vai jūs zināt, kas ir Varavīksne?

Protams, to taču zina katrs!

Bet vai jūs zināt, ka Varavīksne dzied?

Nē, varavīksne vizuļo, spulgo, laistās, bet nedzied taču! Kurš gan ir dzirdējis, ka varavīksne dzied?!

Bet es esmu dzirdējusi, ka Varavīksne dzied, dziedāju tai līdzi.

Kas tā ir par varavīksni, kurai tu dziedāji līdzi?

Tā ir latviešu Varavīksne, un atrast to var Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru ciematā. Šogad latviešu folkloras ansamblis «Varavīksne» svinēja 30 gadu jubileju, un Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis «Atbalss» bija ieradies, lai to apsveiktu.

Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» un Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiek akcija «Otrreiz spēli spēlēt prieks». Akcijas laikā līdz maija sākumam ikviens var nodot labi saglabātas, bet vairs nevajadzīgas attīstošās, izglītojošās un izklaides spēles — galda spēles, konstruktorus, puzles, elektroniskās un muzikālās spēles. Šoreiz īpaši aicināti piedalīties uzņēmumi un iestādes, organizācijas vārdā kopīgi nododot darbinieku atnestās spēles.

Latvijas patlaban garākais skrējiens Rīga – Valmiera ir aizvadīts. Skrējienā startēja vairāki valmierieši, bet MĀRCIM BOGDANOVAM ir īpašs stāsts, jo tikšana dalībnieku sarakstā nemaz nenāca tik viegli. Kāpēc? Par to šajā intervijā.

Vispirms par jaunumiem. Kopš 1. aprīļa Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā transportlīdzekļu īpašnieku maiņu jeb auto pārdošanu e-vidē. To var izmantot gan fiziskas, gan juridiskas personas. Rūcamlapai par šo un vēl dažiem citiem jaunumiem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.

Martā Valmierā notika Baltijas valstu nedzirdīgo un vājdzirdīgo skolēnu 46. spartakiāde peldēšanā, basketbolā, galda tenisā, dambretē un šahā. Tajā sacentās Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Latvijas komandas.

Pēdējo dienu svarīgākais notikums plašākā mērogā nenoliedzami ir informācijas nopludināšana par vienas no Panamas lielākajām ārzonas kompānijām klientiem. Sarakstā ir atrodami 12 esošo vai bijušo dažādu valstu vadītāju un 19 miljardieru vārdi, kā arī ar 16 valstu vadītājiem, ieskaitot Ķīnas un Krievijas prezidentus, kā arī Lielbritānijas premjerministru, saistītu cilvēku — tuvinieku un tuvu draugu vai līdzgaitnieku — vārdi. Stāsta, ka listē atrodami arī Latvijas uzņēmēju, gan ne īpaši ietekmīgu, vārdi.

Padomju impērija bija apjozta ar nepārvaramu žogu, t.s. dzelzs priekškaru. Taču stiprais žogs nepasargāja, tā nonāca līdz bada slieksnim un sabruka, jo bija utopija.

Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» govs Reina (LV048795110023) ir pierādījums tam, ka, prasmīgi strādājot, arī tepat Latvijā iespējams izaudzēt dzīvniekus, kas ražības ziņā ir līdzvērtīgi dzīvniekiem valstīs, kur Holšteinas liellopu šķirne ir izkopta daudzus gadu desmitus. Visi zināmie Reinas priekšteči pa mātes līniju ir auguši tepat Latvijā, vēl Reinas vecvecvecmāte Rasa un vecvecmāte Renda bijušas Latvijas brūnās šķirnes govis.

Akcijā «Satiec savu meistaru» dažādu amatu un prasmju zinātāji Latvijā ikvienu aicināja vērot, klausīties un darboties. Oleru muižā uz savu meistardarbnīcu sabrauca Vidzemes stāstnieku kopa un tās atbalstītāji no Valmieras, Cēsīm, Mazsalacas un Rūjienas novada, lai turpinātu sabiedrību iepazīstināt ar stāstniecības tradīciju, demonstrēt tās daudzveidīgās izpausmes.