Lai pārrunātu ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu svarīgus politiskos jautājumus par Ukrainas turpmākajām attiecībām ar Latviju, Eiropas Savienību, NATO un Krieviju, trešdien Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu. «Viens no aktuālākajiem jautājumiem Ukrainā, kas skar arī viņa prezidentūru, ir prezidenta piekrišana tā dēvētājai Šteinmeiera formulai Ukrainas miera procesam par Austrumukrainas teritorijām. Šis jautājums ir izraisījis aktīvus protestus Ukrainā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo formulu, un vai tā atrisina karadarbības pārtraukšanas Austrumukrainā problēmu?» – šādu jautājumu, ciemojoties Briselē pie Eiroparlamenta deputātes SANDRAS KALNIETES, viņai uzdeva Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte.

«Mūsu senču darba ciklā visi svarīgie lauku darbi bija jāpadara līdz Miķeļdienai. Kad klētis, apcirkņi un pagrabi bija piepildīti, ļaudis svinēja svētkus un rīkoja bagātus tirgus. Valmierā jau kopš viduslaikiem tirgu rīkoja pie baznīcas Sīmaņa dienā, oktobrī. Tolaik tas bija viens no lielākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās.

Jau ilgākā laika posmā visi pa Valmieras – Inčukalna šoseju Kocēniem garām braucošie varēja vērot interesantas būves tapšanu – vispirms lielceļam blakus ciemata pusē pērn uzceltajiem Bestes apartamentiem blakus tika nolīdzināts būvlaukums, tad to pārklāja ar šķembām, tad tika uzstādīts karkass, tam pāri pārvilkts zaļi balts elastīgs materiāls. Pagājušajā piektdienā jaunuzceltā vieglās konstrukcijas apjumtā tenisa halle jau uzņēma oficiālās atklāšanas ceremonijas viesus. Zīmīgi, ka šis pasākums sakrita ar viesnīcas Bestes apartamenti pirmā gada jubileju.

Pagājušajā piektdienā noslēdzās vērienīgs ikgadējais Latvijas Valsts mežu iepirkums uz sešiem mežsaimniecības darbu veidiem, pavisam kopā 166875 hektāros visā Latvijā. Uzņēmuma Rietumvidzemes mežkopības vadītājs Guntars Kampernovs Liesmai par šīm lietām pastāstīja sīkāk.

Ar PAULU JĒGERU tiekamies kādā drēgnā piektdienas pēcpusdienā. Iebraucot pagalmā, mūs sagaida liels suns, kas nezinātāju var nobiedēt, bet patiesībā tas ir kā īsts mājas sargs, viņš sagaida un apošņā ciemiņus un ir pavisam viesmīlīgs. Saruna ar Paulu norit Siltumnīcā, bet šoreiz fokuss uz citu viņa ideju – stikla būves no otrreiz izmantojamiem materiāliem, ko atbalstījusi arī Beverīnas novada pašvaldība, piešķirot finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Trikātas bibliotēkā oktobra sākumā notika «Atbildības stunda» kopā vilceni Loti un viņas saimnieci Zandau Bērziņu-Radziņu ar mērķi bērnus un jauniešus mudināt aizdomāties par rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem Mēs esam atbildīgi par tiem,  kurus pieradinām.

Tieši tā var teikt par mūsu basketbolistu sestdienas izbraukuma spēli Ventspilī pret pērnās sezonas Latvijas – Igaunijas līgas čempioniem, jo mājnieku sastāvā vieni no galvenajiem uzvaras kaldinātājiem šoreiz bija tieši abi Valmierā basketbola profesionālās prasmes attīstījušie Jāņi – Bērziņš alias Bonis Ventspils komandā bija jau pērn, bet Kaufmanis jeb Kauča, neapstrīdams pērnās sezonas valmieriešu labākais snaiperis, kurzemnieku rindas papildinājis šosezon.

Aizvadītās nedēļas nogalē Saulkrastos notika Latvijas U15 čempionāts badmintonā. Tajā piedalījās 73 spēlētāji no Liepājas, Talsiem, Jelgavas, Olaines, Baložiem, Salaspils, Valkas, Cēsīm, Valmieras, Siguldas un Rīgas. Valmieras Bērnu sporta skolu pārstāvēja 12 badmintonisti — Arīna Babre, Karolīna Sprice, Dārta Alise Demitere, Nikola Muķiele, Laine Eglīte, Rainers Zviedris, Artūrs Bratčikovs, Rolands Bratčikovs, Rihards Žugs, Jānis Kaspars Plūme, Andrievs Ruks un Marks Kuriļins.

Pirms diviem gadsimtiem Vidzemē tika atcelta dzimtbūšana. Šis notikums latviešu tautai un Latvijai bija viens no svarīgākajiem vēstures pavērsieniem, patiesiem mūsu «gadsimtu griežiem».

Kamēr miljoniem cilvēku visā pasaulē dodas protestos pret klimata pārmaiņām un Rīga pa galvu pa kaklu risina savu atkritumu krīzi, Saeimas deputāti tuvredzīgi lemj par depozītu sistēmu, kas atbildīs dažu, bet ne visu iedzīvotāju interesēm. Neskatoties uz gandrīz 11000 parakstiem manabalss.lv portālā, Saeima joprojām turpina atbalstīt novecojušo, mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo depozīta sistēmu, kas pret atlīdzību pārstrādei pieņems tikai noteikta veida dzērienu PET un stikla pudeles, bez ievērības atstājot lielāko daļu citu iesaiņojumu, ko lietojam un atkritumos izmetam ikdienā. Ne velti paplašinātas sistēmas ideja īsā laikā guva tik lielu atsaucību no sabiedrības: nešaubos, ka tas būtu win-win risinājums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan videi, gan arī pašiem politiķiem, kas ir atbildīgi par Latvijai saistošo Eiropas Savienības (ES) vides un klimata mērķu sasniegšanu.